In the end of Second World War many Latvians found refuge in the western countries defining themselves as an exile community. When Latvia regained its independence, the exile was officially put to an end, however, most part of exiles did not return. Hence, the question arises: how different generations of exile Latvians define their attachment to their homeland and to their host countries?
Šī raksta temats ir saistīts ar trīspadsmit latviešu inteliģences pārstāvju likteni – 1951. gada janvārī padomju drošības dienests viņus aizturēja, nopratināja un piesprieda dažāda ilguma soda izciešanu padomju darba nometnēs. Visi Franču grupas dalībnieki izdzīvoja un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Šajā rakstā atstāstītie notikumi ne tikai atspoguļo pagātnes norises, bet arī retrospektīvi saturiskas pretrunas valodas lietojumā.
Pats mežs ir kā vērtība, kas jāatstāj nākamajām paaudzēm. Un tā nav tikai naudas vērtība. Pieredzējušo meža darbinieku atmiņu stāstos pārliecinoša ir meža garīgā vērtība
Svarīgi, lai notiek kustība, lai atmiņas tiktu pieprasītas un uzklausītas, un gluži kā prožektora staru kūlis izgaismotu savu laikmetu iepriekšējo paaudžu pieredzes salīdzinājumā
Mēģinām identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās
Atsauce: Zellis, K. & Garda – Rozenberga, I. (2018) Remembering Genocide: Extermination of Roma during the Second World War in Latvia. Balkan and Baltic States in United Europe. Histories, Religions and Cultures II (pp. 23-44). Sofia: Paradigma Publ.Hause.
At the end of World War II, approximately 170,000 Latvians found themselves in Displaced Persons camps in occupied Germany. During this period they formed an exile ideology and started to think of themselves not as emigrants or refugees but as self-proclaimed exiles.
Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Tēvu zemes vērtība un mantošanas ieražas Dundagas novadā. DižDundaga: apcerējumi par Dundagas novadu: monogrāfisks rakstu krājums (57.-71. lpp.). Rīga: Zinātne
Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Pirmdzimtais mantinieks: prioritāro tiesību atspulgi latviešu tiesību folklorā un literatūrā. Apokalipsy bałtyckich światów = The Apocalypses of the Baltic Worlds (pp. 279-291). Poznan: Wydawnictwo Rys, 2017.
In this article we consider how in Romany and Russian life stories the narrators’ relationships to their ethnicity is expressed and whether their tensions in society today are based on ethnicity
The book highlights the ways in which ethnic belonging influences the shape and content of life stories and hence of self-understanding and personal identity.
Atsauce: Elksne, G. (2016) «No upenēm līdz kartupeļiem»: laika ritums lauku cilvēka dzīves tēlojumā. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 109-118). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Atsauce: Skultans, V. What Difference Does “Being There” Make to the Production of Oral History? Cultural Patterns and Life Stories (pp. 147-160). Tallin: TLU Press.
Atsauce: Bormane D. (2016). Vērtību kartējums cilvēka attiecībās ar biogrāfiju. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti. (lpp. 99-108). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Atsauce: Skultāne V. (2016) Morālās vērtības dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 69-76). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Atsauce: Pranka M. (2016). Kultūras vērtību pārmantojums sieviešu dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 119-130). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Atsauce: Zirnīte, M. Garda-Rozenberga, I. (2016) Ikdiena un vērtības dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 57-68). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
Atsauce: Šūpulis E. (2016) Dzīvesstāsta «ticības un aizdomu» hermeneitika. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 87-98). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
This book contains fifteen life story compositions that have been prepared within the oral history study «Ethnic and narrative diversity in life story constructions in Latvia» (directed by Vieda Skultans, PhD) at the Institute of Philosophy and Sociology of the University of Latvia. All of the authors of the selected life stories live in Latvia and are native Russian speakers or use the language on a daily basis.
Atsauce: Rotbaha, K. (2015) Latvian Legal Folklore – Individual Guide or Nation-unifying Element. 5th International Conference of Young Folklorists «Folklore of Connections, Folklore of Conflict», October 7-9, 2015, University of Tartu Viljandi Culture Academy: Abstracts (p. 69). Tartu: Department of Estonian and Comparative Folklore, Institute for Cultural Research and Fine Arts, University of Tartu
Atsauce: Bela, B. & Zirnīte, M. (2014) Citādas vēstures pētniecība. Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos: Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli (344.-350. lpp). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Atsauce: Garda-Rozenberga, I. & Zirnīte, M. (2013) Identitātes dzīvesstāstos kultūrvides un sociālekonomisko pārmaiņu kontekstā. Letonikas piektais kongress: plenārsēžu materiāli, Rīga, 2013. gada 28.-30. oktobris (94.-104. lpp). Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija.
The first part of the book sums up the views of the National Oral History (NOH) researchers regarding life stories and self-awareness. The second part of the book includes excerpts from 13 life stories that have been used as sources for the chapters in the first part of the book.
The focus of this online proceedings is oral history research, life- histories, and biographies through which we gained insight into the collective and individual consequences of migration.
Atsauce: Lūse, A. & Kāpiņa, L. (2011) Intimacy and Control, Reciprocity and Paternalism: Madness and the Ambivalence of Caring Relationships in a Post-Soviet Country. Probing Madness (pp. 67-80). Oxford: Inter-disciplinary Press.
This book is dedicated to the Livonians, an ancient nation whose last home was the northern part of the Kurzeme peninsula. Six life stories recorded on the Livonian Coast tell about life along the North Kurzeme coast in the 20th century.
Atsauce: Pranka, M. (2010) Значение биографических исследований в период социально-экономического кризиса. Partnerstwo i wspolpraca a kryzys gospodarczo-spoleczny w Europie Šrokowej i wschodniej. Tom II (c. 785-791). Lublin: Prtyckieg Katolocki Uniwersitet Lubelski Jana Pawla II, Wydawnictwo KUL.
This volume presents ethnographic studies of South Wales, Maharashtra and post-Soviet Latvia connected by a theoretical interest in healing, emotion and subjectivity.
This text is both a personal account of a homecoming and an anthropology of a people trying to come to terms with its past and to face an uncertain future.