Vēsture nav neitrāla
Vēstures pētnieki 20. gadsimtā nāca pie atziņas, ka vēsture nav neitrāla un objektīva pagātnes notikumu atspoguļotāja. Vēsturnieks aktualizē notikumus, kuri šķiet svarīgi no tagadnes skata punkta un interpretē tos atbilstoši savai pieredzei, personīgajiem uzskatiem, sabiedriskai domai vai valdošai ideoloģijai. Subjektīvais viedoklis nevienā vēsturnieka darbā nav izslēdzams.
Mainās valsts un vēstures skaidrojums
Latvijā joprojām saduras atšķirīgas vēstures interpretācijas. Visuzskatāmāk tas izpaužas divos piemiņas datumos – 16. martā un 9. maijā. Otrā pasaules kara vēsturi šodien izmanto cīņā par politisko ietekmi. Cilvēku apziņa mainās lēnāk nekā oficiālā retorika pagātnes notikumu vērtējumā. Ne vienmēr var paļauties arī uz dokumentāriem avotiem, jo sevišķi pēc sabiedriskās varas maiņas valstī. Sava laika tiesu protokolos par bandītiem un dzimtenes nodevējiem sauc tos, kas pretojās padomju varai. Tagad, no neatkarīgas Latvijas valsts viedokļa, viņi ir nacionālās pretestības dalībnieki un varoņi.
Ko atklāj mutvārdu vēsture?
Pētot notikumus, par kuriem arhīvu dokumenti klusē, pētnieki atgriežas pie iepriekšējos gadsimtos pārbaudītas metodes – aculiecinieku un notikumu dalībnieku uzklausīšanas jeb mutvārdu vēstures. Mutvārdu vēsture kalpo ne tikai vēstures notikumu un ikdienas dzīves rekonstrukcijai, bet arī, lai izprastu pārmaiņu procesus sabiedrībā, kultūrā, cilvēku uzskatos un attieksmēs. Piemēram, kā mainās sabiedrībā valdošie uzskati un vērtības un kā tie iespaidojas no valdošā vairākuma viedokļa.
Mutvārdu vēsture atšķiras ne tikai ar pētnieciskajām tēmām un avotiem, bet arī priekšnesuma veidā, kādā tiek pasniegti pētījuma rezultāti. Mutvārdu vēstures pētījumu rezultātus var sagatavot publikācijai literārā vai mākslinieciskā formā.
Kad mutvārdu vēsture ir neaizstājama
Vismaz trīs virzienos mutvārdu vēsture ir neaizstājama:
- dokumentējot dzimtas vēsturi;
- lai noskaidrotu dzīvās kultūras tradīcijas,
- lai dokumentētu lokālo – sava pagasta, novada, pilsētas vai mikrorajona vēsturi, profesijas, reliģiskās vai cita veida kopienas vēsturi, svētku svinēšanas paradumus, arī to, kā relatīvi neseni vēstures notikumi ietekmējuši un turpina ietekmēt cilvēku dzīvi tagadnē.