Mutvārdu vēsture ir kvalitatīvās pētniecības metode humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kas par izziņas avotiem izmanto biogrāfisko atmiņu stāstus. Tie ir gan stāstītās, gan rakstītās atmiņas, dienasgrāmatas, vēstules, dzīvesstāsti, dzīves vēstures, personīgās pieredzes vēstījumi, kuru analīze ļauj skaidrot individuālās un kolektīvās atmiņas raksturu, iedzīvotāju un to grupu savdabību, ikdienas norises, kā arī veikt paaudžu identitātes, ģimenes saišu, emociju, ētikas un estētikas pētījumus. Personīgo atmiņu avoti izceļ sava laika jutīgās problēmas, pievērš uzmanību noklusētiem vai sagrozītiem vēstures faktiem, dod vārdu atklātību nesasniegušām balsīm, seko aktuāliem procesiem un sabiedrībā valdošām tendencēm. Tāpat mutvārdu vēsture sekmē integrāciju starp sociālām grupām, starp etniski, kulturāli un vēsturiski atšķirīgām pieredzēm, starp paaudzēm, pagātnes integrāciju tagadnē un zinātnes – sabiedrībā.

«Mutvārdu vēstures pētījumos – tiek meklēta vēsture, bet iegūta kultūra, un caur to atklāta jauna pieeja vēsturei.» (Renato Rosaldo)

Zinātniskā pētījuma aizsācējs Latvijā ir filozofs Augusts Milts (1928–2008), kura vadībā veidota pētnieciskā pieeja ar pietāti pret cilvēku un ētiku kā principu, tuvojoties atmiņu stāstu analīzei. Mutvārdu vēstures pētījums saņem Latvijas Zinātnes padomes finansējumu kopš 1992. gada.

Pētījuma gaitā radīts Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājums ar vairāk nekā 4500 atmiņu stāstiem. Nacionālais krājuma nosaukumā apzīmē piederību Latvijas valstij, neatkarīgi no tā, kādas tautības Latvijas iedzīvotājs to stāstījis un kurā pasaules valstī atmiņu stāstītājs dzīvo.

Zinātniskās pētniecības institūcija

Zinātniskais projekts « Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» un NMV krājums top Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā (LU FSI)

Sabiedriskā organizācija

Saiknei ar sabiedrību mutvārdu vēstures pētnieki ir izveidojuši Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju « Dzīvesstāsts», kas apvieno akadēmiskos zinātniekus un brīvprātīgos dalībniekus.

  • Valde: Baiba Bela, Ilze Koroļeva, Māra Zirnīte
  • Sadarbības partneri Latvijā un ārzemēs: Biruta Abula, Ilze Akerberga, Inese Auziņa Smita, Inta Gāle Kārpentere, Maija Hinkle, Ināra Reine, Kristīne Rubina, Maija Runce, Arta Savdona, Anita Timane, Ilze Trapenciere.

Sabiedrības iesaiste vairo izpratni par biogrāfisko atmiņu nozīmi kultūrā un sabiedrībā, paver atmiņu stāstu daudzveidību un dod pienesumu NMV krājumam. «Dzīvesstāsts» apmāca jaunus intervētājus, rīko pētnieciskas ekspedīcijas, sagatavo dzīvesstāstu atgriešanos sabiedrībā ar priekšnesumiem, sarīkojumiem, publikācijām, attīstot sadarbību ar partneriem Latvijā un ārzemēs.

Vairāk par NMV krājumu — kolekciju sarakstā.

NMV hronika

1986 Priekšvēsture

Lūžņas ciemā, Ventspils rajonā, intervijas ar pēdējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem: Alvīni un Ernestu Mūrniekiem, Lizeti Švanenbergu. Piedalās Māra Zirnīte, fotografē Vaira Strautniece. Intervijas NMV katalogā ar pirmajiem numuriem. Audio, video ieraksti, ikdienas dzīves vērojums, fotogrāfijas izmantotas audio vizuālā kompozīcijā « Aizslēgtais krasts», grāmatā « Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā» (M. Zirnīte) un citās publikācijās.

Alvīne. Foto: Vaira Strautniece, 1986
Lizete. Foto: Vaira Strautniece, 1986
Ernests. Foto: Vaira Strautniece, 1986
Ernests. Foto: Vaira Strautniece, 1986

1990

Pirmās «Cilvēkarhīva» intervijas Lielbritānijā veic Māra Zirnīte. Tās notiek ar Latvijas Kultūras fonda un intervēto cilvēku atbalstu. Pie dažiem iepazītajiem cilvēkiem izdodas atgriezties un atmiņu stāstus aizvien papildināt.

Māsas Daškevicas ieradušās Lielbritānijā pēc Baltic Cygnets aicinājuma bēgļu iesaistīšanai darbam slimnīcās | Arhīva foto, 1947.
Zigrīdas Daškevicas atmiņas uzklausītas vairākos seansos, sākot no 1990. līdz 2000. gadiem gan Rīgā, gan Anglijā. Zigrīda savā piemājas dārziņā Londonā, 2011.

1994

Intervijas Latvijā ar vecāko paaudzi, kuru atmiņas nav rakstītos vēstures avotos.

Valerija Sieceniece, viena no pirmskara dibinātās Akadēmiski izglītoto latviešu sieviešu apvienības.
Ādolfs un Emma Lapenieki atklāj, kā ilgus gadus zem grīdas dēļiem glabātas Ādolfa atmiņas par dzīvi lēģerī un savās Mērsraga mājās.

1995

Uzsākts ilgtermiņa pētījums «Māja Rīgā, Latvijā». Intervijas ar 1936. gadā celtās mājas iedzīvotājiem un mantiniecēm. Pētījumu ievada folkloristes Intas Gāles-Kārpenteres (no ASV) vadītie semināri un turpinājumā piedalās vēsturniece Māra Lazda (no ASV).

Vieslektore Inta Gāle Kārpentere no Indianas Universitāte Blūmingtonā.
Literatūras pētniece Līvija Volkova, viena no mājas mantiniecēm, pie tēva rakstāmgalda dzīvoklī, no kura tika izvesti abi vecāki, bet pati nodzīvoja visu mūžu.

1996

Apvienotās ekspedīcijas «Dzīvesstāsts Latvijā – 96». Līdz 2002. gadam notiek 7 «Latviešu Fonda» (ASV) atbalstītas ekspedīcijas Latvijā, kurās piedalās dzīvesstāstu intervēšanā apmācīti talcinieki no ārzemēm.

Intervētāju grupa ar ārzemju latviešu līdzdalību. Priekšplānā sēž profesors Augusts Milts, Maijas Hinkle, «Latviešu Fonda» (ASV) projekta vadītāja, Māra Zirnīte un Hugo Miķelsons, talcinieks no Kanādas.

 

Ekspedīcija ar Letonikas programmas ceļa naudu un Zviedrijas latviešu atbalstu. Rezultāts publicēts grāmatā « Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem» (sastādītāja Baiba Bela).

Valentīne Lasmane kopā ar Veltu Rūķi-Draviņu Stokholmā.
Uldis Ģērmanis skubina intervētāju Baibu Belu uzklausīt aizejošās paaudzes liecības.

1997

Dzīvesstāstu apvienotās ekspedīcijas sākas ar talcinieku apmācību, un ekspedīciju noslēgumā pētnieki dalās ar pieredzēto – ar pirmajiem iespaidiem un atziņām.

Profesors Augusts Milts un dzīvesstāstu intervētāja Biruta Abula (ASV) kādā no ekspedīcijas ievadsemināriem Latvijas Zinātņu Akadēmijas Senāta zālē.
LU Filoloģijas fakultātes «Letonikas» auditorijā runā pētījuma zinātniskais vadītājs Augusts Milts.

2000

Šajā gadā apvienotajām dzīvesstāstu pētnieku ekspedīcijām pievienojas LU Filoloģijas fakultātes folkloristi – studenti profesores Janīnas Kursītes vadībā. Intervēšana ir daļa no studentu prakses, kas palīdz izvēlēties zinātnisko darbu tēmas un nākotnes darba lauku. Vairāki ekspedīciju dalībnieki iesaistās darbā NMV pētījumā.

Arvīdu Rudzīti Sunākstē intervē studente Lāsma Andžāne, kas strādā arī NMV projektā LU FSI.
Dziesmu svētki Vīgantē, 1924. Arhīva foto.

2003

Dzīvesstāstu intervijas Višķos sadarbībā ar vecticības pētnieku Igoru Koškinu un valodnieci Annu Stafecku. Tikšanās ar teicējiem notiek arī pēc ekspedīcijas.

Vasilijs Maslovs, dzimis 1931. gadā, audzis vecticībnieku ģimenē, un kopš aizgājis pensijā no bibliotekāra darba, aizstāj draudzes garīdznieku. Intervijā atklāj, kā saglabātas svētās relikvijas.
Jāņi Jūrkalnē, kas seko pēc ekspedīcijas, pārliecina, ka suitu sievām, Marijai Rudzājai un Martai Putniņai, tradicionālā kultūra ir dzīves veids.

 

2004

Sadarbība «Nordplus» programmā: iepazīšanās ar partneriem Zviedrijā un Norvēģijā.

Dzīvesstāstu pētnieki no Latvijas ieskatās tautas dzīves pētījumos Ziemeļu (Nordisk) muzeja arhīvā Stokholmā.
Norvēģu emigrācijas muzejā Hamarā. Muzeja direktora Knuta Djupedala pieredzi ievēro mutvārdu vēstures pētnieki un folkloristi, vēlāk to pārņem arī muzeja un pētnieciskā centra «Latvieši – Pasaulē» veidotāji

 

Ekspedīcija «Dzīvesstāsts – Vārkavā» Janīnas Kursītes vadībā, ar NMV pētnieku, ārzemju talcinieku un kolēģu līdzdalību. Intervijas veido kolekciju NMV krājumā.

Intervētāji Kristīne Rubina un Aigars Lielbārdis Sutros uzklausa Annu Dzeni, kas dzimusi 1920. gadā un pārdzīvojusi arestu, spīdzināšanu, vīra un katoļu priestera Antona Juhņeviča grupas iznīcināšanu. Stāsta atmiņas latgaliešu dialektā.

2005

NMV intervijas Minsterē: pētnieku grupa tiekas ar biogrāfiju pētniekiem Vācijā un intervē bijušos Latviešu ģimnāzijas pasniedzējus, darbiniekus.

Grupā pie bijušās Latviešu ģimnāzijas ēkas: Augusts Milts, Andrejs Urdze, Zuze Krēsliņa.

2006

Sadarbība projektā «Ziemeļi plus kaimiņi»: Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalsts ļauj kaimiņvalstu pētniekiem regulāri tikties, dalīties atziņās un apmainīties publikācijām.

Maija Hinkle ar referātu par latviešu dzīvesstāstu pētījumu ASV piedalās konferencē «Memory and Naration» Helsinkos.
Somu Literatūras biedrības Folkloras krātuvē: Ulla Maija Peltonena, Lauri Harvilahti kopā ar Māru Zirnīti un Maiju Hinkli.
Ekspedīcija «Dzīvesstāsts – Zviedrijā»: Edīte Jaunvīksna un intervētāja Māra Zirnīte, Kristinehamnā.
Ekspedīcija «Dzīvesstāsts – Zviedrijā»: pianiste Vera Puķīte kopā ar intervētāju Kristīni Rubinu Stokholmā.

2007

Dzīvesstāstu pētnieku sadarbība «Nordplus» programmā.

Sēderternas Universitatē Stokholmā pētnieku tikšanās. | No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Runce (Zviedrija), Kaspars Kļaviņs, Māra Zirnīte.
Intervija ar Martinu Zakutu atklāj, kā saglabājusies kursenieku valoda pēc zvejnieku ģimenes izbēgšanas Otrā pasaules kara beigās no Kuršu kāpām uz Zviedriju.

2009

Ekspedīcija «Latvieši Lielbritānijā», ar Latviešu fonda Lielbritānijā atbalstu Ineses Auziņas Smitas vadībā.

Iepazīšanās ar mutvārdu vēstures audio ierakstu krājumu Britu bibliotēkā Londonā.
Edmunds Šūpulis pēc intervijas ar Reinhardu Vītolu Tollertonē, Lielbritānijā.

2010

Intervijās atklājas dzīvesstāsti, kas aptver gadsimtu. Dzīvesstāstu pētnieki kopā ar citiem zinātnes un izglītības darbiniekiem iziet protesta demonstrācijā.

Margarita Stīpniece, dzimusi 1910. gadā Saldū, pēc trimdas Austrālijā atgriezās Latvijā, izstāstīja savu dzīvesstāstu un sagaidīja viesus savā 100 gadu jubilejas gleznu izstādē.
Pikets par zinātnes un augstākās izglītības respektēšanu valsts budžetā.

 

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība «Nordplus» programmā: projektā «Izglītība caur mutvārdu ekspedīcijām» paver pētniekiem jaunus avotus, tai skaitā Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta arhīvu.

Visbijas arhīvā glabājas dati par bēgļu laivām, kas piestāja Gotlandes krastā 1944./1945. gadā
Tikšanās ar Holmerta foto arhīva mantinieci Elenu; sarunā piedalās Māra Zirnīte, Margita, biedrības «Gotland-Balticum» vadītāja, Jūle Rozīte un Pēteris Iniņbergs, latvieši, kas prot zviedru valodu.

 

2011

Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieki Almendalens bibliotēkā Visbijā sadarbībā ar biedrību «Gotland-Baltikum» vada Baltijas bēgļu laika atmiņām veltītu divu dienu semināru.

Dāvida Holmerta fotogrāfijas «Baltiešu bēgļi Gotlandē» atklāj jaunu skatu daudzu ģimeņu vēsturēs. Priekšplānā Auda Brunovskis, latviešu bēgļa atraitnei no Norvēģījas.
Uzmanības centrā Pēteris Jansons, bēgļu laivu vadītājs 1944. un 1945. gadā.

2014

 

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība «Nordplus» programmā: Dāvida Holmerta 1944.– 1945. gadu fotogrāfijas ievadītas publiskā apritē.

Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta baltiešu Otrā pasaules kara bēgļu fotogrāfijas, izstādītas Igauņu namā Stokholmā, piesaista jaunāko paaudzi.
Trīs paaudzes: Inesa Millere, kas 1944. bēgļu laivā pārbrauca uz Zviedriju, ar meitu un mazmeitu joprojām var sarunāties latviski.

 

2015

Foto albuma « Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945» atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā – Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības rezultāts.

Foto albuma atklāšanā piedalās atmiņu stāstītāji un viņu mantinieki.
Bēgļu vēsturiskie foto atgriezušies izejas punktā Latvijā.

 

2016

Intervijas «Etniskie dzīvesstāsti»: notiek Jelgavā, Viļakā, Kandavā, Talsos, Ventspilī.

Romu ģimene trīs paaudzēs: Dana Didžus ar māti un meitu Jelgavā.
Intervētāju grupā Marija Assereckova, Anna Putāne, Edmunds Šūpulis kopā ar Annu Veinu, ceļa rādītāju Viļakā.

2018

Sadarbība «Nordplus» programmā: turpinās migrācijas pētījumi Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā.

Dalībnieki Konferencē «Ceļā: Migrācija un Diaspora» (On the Move: Migration and Diasporas), Igauņu literatūras muzejā, Tartu, Igaunija, 29.11–1.12.
Vieda Skultāne lasa referātu «Pagātnes pierakstīšana tagadnē» (Writing the Past in the Present) konferencē Tartu, 29.11.