Pieredzes sistematizācija

Padomājiet, ko stāstītu jūs, kuri jautājumi jūs var ieinteresēt iegrimt dziļāk atmiņās:

  • kurš mūža posms paša vērtējumā bijis vairāk, kurš mazāk veiksmīgs un ar kādiem notikumiem tie saistās;
  • kādas bijušas jaunības ieceres, sapņi, iztēle par nākotni, kā tas piepildījies;
  • vai kādreiz dzirdēts pareģojums, vai ir izlikts liktenis, kā tas saskanējis ar dzīvi;
  • vai ir piedzīvojis ko tādu, ko var nosaukt par liktenīgu, kas ir liktenis;
  • vai līdzinās kādam no saviem senčiem, kādās dzīves situācijās tas parādījies;
  • ko zina no senču atmiņām – vai tām ir bijusi kāda loma dzīvē (no tā var pāriet uz vecvecāku gudrībām, padomiem, folkloru);
  • vai var pastāstīt par autoritātēm – cilvēkiem, kuriem kādā mūža posmā gribējis līdzināties;
  • kādas ir pirmās bērnības atmiņas.

Ja esat novērtējis stāstītāja domāšanas veidu un runu, iezīmējušies satura jautājumi, uztvertas intonācijas, atsauces uz laiku, vidi, šaurāku vai plašāku sabiedrību, mēģiniet pieredzes laukus sistematizēt. Piesakiet tematus, izejot gan no mūža rituma, gan lokālās vēstures un tradīcijām, kas pieredzēta konkrētā laikā un vietā:

  • bērnība – jaunība – brieduma gadi – pusmūžs – vecums: kāda bijusi pāreja no viena uz otru; kā tie atsaucas atmiņās; ar kādiem personīgā dzīves notikumiem saistīti;
  • vecāki – dzīve vecāku ģimenē – paša ģimene – bērni, mazbērni – radinieki, tuvāki, tālāki – saistībā ar notikumiem, dzīves atmiņu epizodēm;
  • darba mūžs; profesionālā biogrāfija un attiecības ar laikmetu; padomju laika iezīmes ikdienā; karjera; centieni; sasniegumi, novērtējums vai novērtējuma trūkums;
  • ticība – dzīves piepildījums – vērtības – attieksme pret reliģiju – aizraušanās – intereses – piedzīvojumi (labi, slikti);
  • dzimtā vieta – vērojumi – mājas – daba – dzīvnieki un to loma dzīvē;
  • ticējumi – rituāli – tradīcijas – dziedniecība – vecvecāku pasakas, teikas, nostāsti;
  • ar kādiem personīgās dzīves notikumiem var raksturot padomju laiku un dzīvi neatkarīgajā Latvijas valstī, kā piedzīvots pārejas laiks;
  • ko ģimenē runāja un ko pats atceras no vietējās vēstures notikumiem – par karu, partizāniem (sarkanajiem vai nacionālajiem), par nacistiskajām un padomju represijām, holokaustu;
  • vietējā sabiedrība – sociālais un etniskais raksturs, izcilākie ļaudis, autoritātes;
  • vietējās dzīves notikumi;
  • sadzīve stratēģijas saistībā ar izglītības iespējām, ar ārstu, pasta un banku pakalpojumu pieejamību, ar satiksmi, veikaliem, presi, TV un radio.

Atmiņu stāstā nav svarīga hronoloģiska secība (vietu un cilvēku vārdus, notikumu datējumus aizvien nāksies vēlāk pārbaudīt).

Svarīgāka ir tematiskā un loģiskā sakarība, kas ved vienu atmiņu uz citu, stāstītājam vien zināmās asociācijās. Ja tās stāsta laikā nav skaidras – atzīmējiet sev un noskaidrojiet šīs sakarības intervijas beigās. Tāpat atzīmējiet nepabeigtu epizodi vai notikuma risinājumu, kuru vēlams beigās noskaidrot līdz galam.

Tālāk
Atpakaļ