Kā sākt interviju?

Biogrāfiskā intervija ir līdzīga draudzīgai sarunai, tomēr tās dalībnieku lomas ir atšķirīgas. Draudzīgā sarunā dalībnieki parasti iesaistās simetriski – proti, runātāja un klausītāja lomas periodiski mainās. Intervijā iesaiste ir asimetriska – intervētājs galvenokārt jautā un klausās, bet stāstītājs runā.

Ja intervētājs runā vairāk kā cilvēks, kurš tiek intervēts, intervija nav izdevusies (Gāle-Kārpentere 2001).

Jāatceras, ka jūs par savu pētījumu un iecerēm esat domājis ilgi un pamatīgi, kamēr cilvēks zina tikai to, ko pieteicāt īsā sarunā. Kad esat satikušies, svarīgi nesasteigt intervijas sākumu, lai sarunas dalībnieki var viens otru novērtēt. Pirmā tikšanās ir brīdis, kad jāatrod individuālā pieeja stāstītājam un jāveido personīgais kontakts. Intervētājam jāiejūtas intervējamā cilvēka emocionālajā pasaulē, jāieklausās runas veidā. Tad jāaptver telpa, kā labāk novietoties pašam un sarunu biedram, kā neuzkrītoši nolikt diktofonu, lai netraucē blakus trokšņi. Jāizjūt laiks, kuru var atvēlēt sarunai un jākļūst par vadītāju intervijai, kurā galvenā loma piešķirta stāstītājam.

Tā kā dzīvesstāsta un mutvārdu vēstures intervijas satur personisku informāciju, pētnieka rīcībai jābūt ētiski atbildīgai. Svarīgi, lai cilvēks saprot intervijas mērķi un publiskošanas iespējas.

Padomi

Amerikas Latviešu Apvienības Mutvārdu vēstures projekta pieredzējušās vadītājas Maijas Hinkles padomi (Hinkle, Maija. Mutvārdu vēsture latviešu sestdienas skolu programmā. Sast. Maija Hinkle. ALAs Kultūras biroja Mutvārdu vēstures projekta nozare, 2005)

Sagatavošanās intervijai

  1. Sarunā intervijas laiku.
  2. Sagatavojies intervijai. Pārskati informāciju, ko jau zini par autoru. Pārlasi un iegaumē galvenos jautājumus, ko plāno autoram jautāt. Padomā par cilvēku, ko intervēsi un par viņa vienreizējo pieredzi, ar ko viņš vai viņa var dalīties, vai to aprakstīt. Ja nejūties pietiekami sagatavojies, papētī tēmas vēlreiz.
  3. Līdzņemamie priekšmeti un priekšdarbi:
    • Pārbaudi diktofonu, vai tas darbojas un no kāda attāluma vislabāk uztver skaņu
    • pārbaudi mikrofonu
    • sagatavo un paņem līdzi fotoaparātu
    • paņem līdzi vairākas baterijas
    • jautājumu lapa, rakstāmrīks un papīrs
    • intervijas dokumentācijas lapas
    • kabatiņu, kur visus papīrus salikt
    • ierunā pamatinformāciju: autora vārdu, intervijas vietu un datumu, projekta nosaukumu, intervētāja vārdu
  4. Ierašanās un sākums. Uzstādi aparatūru tā, lai abiem sarunas biedriem ir ērti sēdēt, piemērām, blakām jeb pie galda stūra. Diktofonu vēlams novietot uz mīksta pamatiņa, kas nevada skaņu. Pārbaudi ieraksta līmeni, vai runātāja balss to sasniedz. Novērs ārējos trokšņus, izvēlieties sarunai istabu, kurā nav televizora vai ledusskapja, novieto tālāk skaļi tikšķošu pulksteni. Izskaidro, ka laika sarunai ir pietiekami un ka pēc tam, kad cilvēks pats būs izstāstījis, ko vēlas, var sekot precizējoši jautājumi. Pastāsti arī, ka beigās gribēsi, lai autors paraksta atļauju interviju ieguldīt Nacionālā mutvārdu vēstures krājumā, lai to var lietot pētījumos un publikācijās.
  5. Sagatavojies: sakārto savas pierakstu lapas, novieto pie rokas foto aparātu, ieslēdz diktofonu.
  6. Ja viss ir kārtībā, sāc interviju. Sākuma jautājums varētu būt: Ar ko gribētu sākt stāstīt par savu dzīvi? Ko atceraties kā pašu pirmo bērnības atmiņu? Kad ieraksts sācies un cilvēks runā, diktofonā parasti iedegas sarkana spuldzīte. Diktofona lodziņā var kontrolēt ieraksta līmeni.
  7. Atceries, ka diktofons ieraksta visu, arī apstiprinošos , mhm vai citas klausīšanos traucējošas skaņas.

Uzsākot interviju, diktofonā der ierunāt intervijas datumu un vietu, intervētāja un stāstītāja vārdus.

Piemēram: «Šodien ir 21. augusts, mēs atrodamies Jāņmuižas pagasta “Ķauķu” mājās. Baiba Bela intervē Jāni Bērziņu.»

Ja pēc pauzes vai neliela pārtraukuma ieraksts turpinās jaunā skaņas failā, būtu vēlams informāciju ierakstīt atkārtoti.

Kad ieraksta poga ir nospiesta, ievada teikumi ierunāti, intervija var sākties.

Tālāk
Atpakaļ