Publikācijas

G.M.Young, the English historian of the Victorian era, recommended that historians should continue reading until they can hear their …

Uzklausot dzīves stāstus mutvārdu vēstures pētījumiem, mēs saskaramies ar cilvēku pieredzi, ko viņi sniedz visdažādākajos naratīvos. …

2022.gada 26.augustā, pusgadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ukraiņu vēsturniece Gelinada Grinčenko (Gelinada Grinchenko) publicēja …

Lai gan dzīvesstāsta intervijas sociālajās zinātnēs ir plaši izmantots datu iegūšanas veids, daudzi pētnieki uzskata, ka pūlēties iegūt …

Promocijas darbā pētīts Otrā pasaules kara bēgļu gaitu (1944–1945) atspoguļojums Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva trimdas latviešu …

The formation of a person’s values and mindset shift is a process that takes place throughout a person’s life, but views on basic values are instilled in the family from early childhood and their formation continues during the socialisation process at school and in society. The family plays a primary role in the transmission of values as important elements of an individual’s character, the teaching of which largely determines the individual’s life path. Just as family structures have changed over time and vary from culture to culture, so too have attitudes towards the family, its relationship to society and its relative value in the social order. This paper analyses the place of the family as a value in the overall value system of the individual and identifies the value beliefs that currently prevail within the family itself. The main research questions to be answered are: (1) are there differences in views – and what are these differences – on the value of the family among different groups in Latvian society; (2) what values are transferred in the family and passed down to children? The analysis of the problem is based on Latvian data from the fifth phase of the European Values Survey (EVS) in 2021 (n=1335).

Līdz ar neatkarības atjaunošanu daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi un veselas nozares, kas iepriekš bija spēlējušas nozīmīgu lomu …

Latvija Otrā pasaules kara gados piedzīvoja virkni krīžu situāciju – to skāra ne tikai politiskas, sociālas, humānas krīzes, bet arī …

Ja dzīvesstāstu aplūko kā saziņas notikumu, tad konteksti atklāj nozīmes, kas norāda teksta iesaisti sociālajā realitātē. Folkloras …

Dzimtas vēstures izpēte Latvijā pēdējo pāris dekāžu laikā kļuvusi par aizraušanos un brīvā laika nodarbi ļoti daudziem. Tās klātbūtni …

Raksta temats ir, kā sociālajām zinātnēm atsaukties uz ārkārtas situāciju, vai tā būtu pandēmija, karadarbība, dabas katastrofas. …

Statistikas dati vēsta, ka lielākā daļa no pēc Otrā pasaules kara trimdā nonākušajiem latviešiem bija jauni vīrieši (Bleiere u. c. …

Kritiskā domāšana paplašina cilvēku iespējas izprast situācijas, taču nereti uzrāda arī sapratnes robežas. Šādu robežu apzināšanās …

Radniecības antropoloģijas perspektīvē valstu īstenoti centieni ar normatīvu aktu un regulējumu starpniecību iepazīstināt bērnus ar …

Atsauce: Krūmiņa, M. (2023). Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) LU 81. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas “Konflikti un sadarbība vēsturē”: tēzes (45.-46. lpp.).

Atsauce: Elksne, G. (2022). «Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (18.-19. lpp.).

Atsauce: Zellis, K. (2022). Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (17. lpp.).

Atsauce: Zirnīte, M. (2022). Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (13.-14. lpp.).

Atsauce: Šūpulis E. (2022). Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (20. lpp.).

Atsauce: Krūmiņa M. (2022). Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (16. lpp.).

Atsauce: Skultāne, V. (2022). Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējasLU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (11. lpp.).

Atsauce: Lūse, A. (2022). Dzimtas vēstures izpēte kā risinājums piederības krīzei LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (12. lpp.).

Monogrāfijā raksturotas 20. gadsimta paaudzes Latvijā, to iezīmes, klasifikācija, mijiedarbība, kā arī atmiņu pēctecība un pārrāvumi. Atcerēšanās procesu analīzē izmantots gan horizontālais (paaudzes robežās), gan vertikālais (paaudžu pēctecībā) skatījums. Autori sniedz starpdisciplināru redzējumu, kas balstīts uz antropoloģijas, kulturoloģijas, socioloģijas un vēstures pētnieciskajām pieejām. Tas ļauj paaudžu atmiņas pārnesi aplūkot dažādos rakursos, tomēr arvien saglabājot teorētisko fokusu uz atmiņu dzīvi paaudžu gaitā. Savas atziņas pētnieki balsta dzīvesstāstos, kas apkopoti Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumā, kā arī speciāli paaudžu pētījumam veiktās biogrāfiskās intervijās, kas uzklausītas pēdējo triju gadu laikā.

Autore parāda migrācijas trajektoriju daudzveidību un to saistību ar identitāti. Latvija kā viena no Eiropas valstīm ar vislielāko …

Pielikumā sniedzam izvilkumus no četriem dzīvesstāstiem, kurus stāstījušas vienas dzimtas sievietes. Reti izdodas uzklausīt atmiņu …

Agitas Lūses nodaļa paplašina priekšstatu par to, kas līdz ar atmiņām pārceļo no paaudzes paaudzē. Viņa atklāj, kā atmiņas, būdamas …

Kaspars Zellis pievērš uzmanību jēdzienam «padomju paaudze» un aiz stereotipa par šo paaudzi atklāj dažādus attapīgus pretestības …

Maija Krūmiņa analizē nostalģiju un tās būtisko lomu īpaši otrās paaudzes trimdinieku dzīves izjūtā. Lai gan māju jēdziens …

Ievaddaļā monogrāfijas zinātniskā redaktore Vieda Skultāne paver plaša spektra skatījumu uz atmiņu pārnesi no paaudzes uz paaudzi, …

Maruta Pranka pievērš uzmanību vecāku atmiņu ietekmei uz trimdas otro paaudzi. Zviedrijā nonāca lielākoties Latvijas bēgļu izglītotā …

Māra Zirnīte stāsta par to, ko cilvēkam var sniegt vērīga dzīvesstāstu uzklausīšana. Ne vienmēr vecāku pieredzi bērni uztver tiešā …

Edmunds Šūpulis apraksta pieeju Latvijas 20. gadsimta paaudžu identifikācijai dzīvesstāstos. Mutvārdu vēstures avoti raksturo …

The objective of the study is to address the factors contributing to emigration from Latvia, in particular by highlighting the …

This article explores how Latvian children who were displaced during the Second World War came across their displacement and how they …

This analysis is based on two interviews with Emma Jozuus from the collection of Latvian National Oral History Project in the Institute …

Grāmata ir otrais izdevums Latvijas mutvārdu vēstures sērijā «Bezbailīgie». Tajā apkopotas triju bēgļu laivu vadītāju atmiņas no Otrā pasaules kara beigu posma.

The aim of this article is to investigate the experience and significance of the use and preservation of Latvian for native language …

In the end of Second World War many Latvians found refuge in the western countries defining themselves as an exile community. When Latvia regained its independence, the exile was officially put to an end, however, most part of exiles did not return. Hence, the question arises: how different generations of exile Latvians define their attachment to their homeland and to their host countries?

Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu un Ventspils muzeju izdevusi fotoalbumu «Lūžkilā». Tajā apkopotas Vairas Strautnieces fotogrāfijas, tekstus rakstījušas Vaira Strautniece un Māra Zirnīte, māksliniece Katrīna Vasiļevska.”

The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultural identity in Latvian diaspora. One of the central tasks for Latvia’s diaspora policy is to support preservation of Latvian language and culture in diaspora with the aim of strengthening the Latvian identity and the sense of belonging to Latvia. The data confirms that parents play a big role in language acquisition and sustaining by children in emigration, and parents hold the main responsibility in the process of realizing ethnic identity as a value.

This article explores the commonalities of structure in the life histories of a mother and her daughter. I argue that sharing the same story does not preclude the existence of a strong and distinctive sense of self. Agency and selfhood are intimately connected with interpretation and the pursuit of understanding. In order to illuminate this relationship, I draw upon ideas of musical form and interpretation that suggest how this might come about.

Ar šo grāmatu LU Filozofijas un socioloģijas institūts, asociācija «Dzīvesstāsts» un apgāds «Mansards» aizsāk mutvārdu vēstures sēriju «Bezbailīgie» - par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.

Latvijai atgūstot neatkarību, trimda oficiāli beidzās, jo latviešiem beidzot bija iespēja atgriezties mājās. Tomēr visbiežāk izrādījās, ka 50 gadi ir bijis pārāk ilgs laiks un cilvēki ir pārāk iesakņojušies, lai atgrieztos. Turklāt aktualizējās jautājums – kas ir tā vieta, ko šie cilvēki uzskatīja par savām mājām? Vai tā ir konkrētā ģeogrāfiskā vieta/valsts vai ideāltēls, kurā nav iespējams atgriezties? Raksta pamatā ir pieņēmums, ka pastarpinātas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem iespējams iegūt, aplūkojot trimdas (pēc 1991. gada – diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumu pieredzi, īpašu uzmanību vēršot uz pirmo viesošanos Latvijā, jo bieži vien tieši tā izgaismoja sadursmi starp iedomāto/iztēloto Latvijas tēlu un realitāti, bet vienlaikus atspoguļoja arī to, ka daļai trimdinieku, neraugoties uz ilgajiem svešumā pavadītajiem gadiem, Latvija joprojām iemieso vienīgās un īstās mājās.

Sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi medicīnā, par sasniegumiem un zaudējumiem, par šķēršļiem, ko nācies pārvarēt, un ārsta ikdienu, ko neredz pacienti, par to, kas palīdz un kas kavē veikt ārsta misiju.

The article focuses on walk-and-talk interviews as a research method to explore a life experiences in Tuja, a village along the Baltic coast in Latvia. The study examines the social change in Tuja and the influence of the economic and political changes of the 1990s on the living conditions and lifestyle of the local inhabitants.

One-person household is the dominant type of household in today’s Latvia.Research on kinship in contemporary Europe suggests that weak …

Vai, ieklausoties pirmās atjaunotās Latvijas Republikas paaudzes dzīvesstāstos, kas iekļauti Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā un …

Referātā, izmantojot vides mutvārdu vēstures pieeju, analizēta vienas ģimenes pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm.

Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos, kuru liels dzīves posms ir noritējis padomju Latvijā, vajadzētu reflektēt par šo vēstures nogriezni …

Pētījuma mērķis: aplūkot dzīvesstāstus kā resursu migrācijas pētījumos un, izmantojot dzīvesstāstu intervijas kā pamata avotu, analizēt …

Referātā aplūkoti atsevišķi motīvi dzīvesstāstos, kas raksturo gan paaudžu nošķīrumu, gan norāda uz pēctecību, vadoties pēc Augusta …

Referāta pamatā ir jautājums, kā un kāpēc ir vērts lietot paaudžu jēdzienu un kādu skatu leņķi tas paver, analizējot sabiedriskos …

Latvians are one of the most mobile European nations. Latvian migration to Sweden has a long history. After the II World War, more than …

Šī raksta temats ir saistīts ar trīspadsmit latviešu inteliģences pārstāvju likteni – 1951. gada janvārī padomju drošības dienests viņus aizturēja, nopratināja un piesprieda dažāda ilguma soda izciešanu padomju darba nometnēs. Visi Franču grupas dalībnieki izdzīvoja un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Šajā rakstā atstāstītie notikumi ne tikai atspoguļo pagātnes norises, bet arī retrospektīvi saturiskas pretrunas valodas lietojumā.

Raksta mērķis ir izpētīt, kā laika periodā‚ no 1944. gada vidus līdz 1945. gada aprīļa beigām laikrakstā «Tēvija» tika atspoguļota vācu …

Pats mežs ir kā vērtība, kas jāatstāj nākamajām paaudzēm. Un tā nav tikai naudas vērtība. Pieredzējušo meža darbinieku atmiņu stāstos pārliecinoša ir meža garīgā vērtība

Svarīgi, lai notiek kustība, lai atmiņas tiktu pieprasītas un uzklausītas, un gluži kā prožektora staru kūlis izgaismotu savu laikmetu iepriekšējo paaudžu pieredzes salīdzinājumā

Mēģinām identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās

Tēzēs aplūkoti veidi, kādos teorētiskas koncepcijas var paplašināt mūsu izpratni par dzīves vēsturi, kā arī ļaut to labāk novērtēt.

This paper approaches Romany memory culture through life stories and is based on results and conceptualizations from the study of …

Life history method gives the voice to the individual, offers an opportunity to express their interpretation of individual and social …

Otrā pasaules kara bēgļu gaitās nonākušo un pēc tam trimdā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos bēgšana visbiežāk atainota kā …

Dzīvesstāsti, attiecināti pret indivīdu un vērtībām, ļauj analizēt tādas sabiedrībā aktuālas tēmas kā individualitāte un personība …

Tēzēs uzmanība fokusēta uz starppaaudžu atmiņu pārmantojamību, faktoriem, kas ietekmē identitātes veidošanos, atmiņu lomu, adaptējoties …

Latviešu folkloras kā ieražu tiesību avota pētniecība ir visai komplicēta. Latvijā ieražu tiesības nekad nav tikušas pilnībā …

Mutvārdu vēsture un dzīvesstāstu pētniecība var sniegt atbalstu kritiskam atmiņas politikas izvērtējumam – skaidrot, kā privātās …

Mutvārdu vēsture šodien plaši tiek izmantota ne tikai humanitārajās, bet arī sociālajās zinātnēs. Parasti katrai nozarei – …

Pārrobežu migrācija ir nozīmīgs dzīves notikums, kas rada būtiskas izmaiņas personas dzīves gājumā. Migrācijas pētījumos dzīvesstāstu …

Šajā pētījuma pievērsta uzmanība cilvēka dzīvesstāstam/vēstījumam kā pētniecībai blīvam resursam un avotam, kas pelna uzmanību, …

Vārdu apģērbj doma, un vārds kļūst rīcība. Dzīvesstāstos darīšana ir ar lieliem vārdiem – enkurvārdiem: piedzimšana, bērnība, māte, …

Šajā rakstā analizēšu kopīgos elementus mātes un meitas dzīvesstāstu struktūrā, attīstot domu, ka kopīgi pārdzīvots stāsts neizslēdz spēcīgu un savveidīgu patības apziņu. Rīcības spēja un patība ir nesaraujami saistītas ar interpretāciju un tiekšanos saprast. Rakstā aplūkošu strukturālas nepārtrauktības un unikālas, spēcīgas patības apziņas līdzāspastāvēšanas problemātiku. Lai dziļāk izpētītu šo saikni, izmantošu analoģiju – saikni starp mūzikas formu un interpretāciju.

Globalizācijas procesi aktualizē jautājumu par identitāti mainīgajā pasaulē arī vecās Eiropas demokrātijas zemēs. 2013. gadā ar …

Dzīvesstāsti var mainīt sabiedrībā pieņemtos priekšstatus, aizspriedumus un domāšanas stereotipus. Būdami spilgts humānisma …

Atsauce: Zellis, K. & Garda – Rozenberga, I. (2018) Remembering Genocide: Extermination of Roma during the Second World War in Latvia. Balkan and Baltic States in United Europe. Histories, Religions and Cultures II (pp. 23-44). Sofia: Paradigma Publ.Hause.

Rakstā tiek iztirzāts jautājumi par to, vai uz šodienas Latvijas sabiedrību var attiecināt vienotas nacionālās atmiņu kopienas …

Mutvārdu vēsture ir gan kultūras fakts (atmiņas transmisija), gan šo faktu ģenerēšana izpētes kontekstā, vai tas būtu akadēmiskos …

Corresponding to a growing interest in the digital humanities, oral historians with an interest in the concepts of place, memory, and …

Krājuma pamatā 2016. un 2017. gada vasarā Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes pētnieku un studentu kopīgās mutvārdu …

In the paper the concept «biographical disruption» is interpreted as a process that includes significant changes in the course of an …

Ziņojums par filozofijas profesora Augusta Milta 90 gadu atcerei veltīto konferenci

This paper draws upon aspects of my autobiography to help understand the ways in which the recollection of childhood experiences may …

The authors of this report will focus on a study of adaptation strategies used by migrants when joining the host country (Sweden), …

At the end of World War II, approximately 170,000 Latvians found themselves in Displaced Persons camps in occupied Germany. During this period they formed an exile ideology and started to think of themselves not as emigrants or refugees but as self-proclaimed exiles.

Grāmatas «Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā» (2017) recenzija

[Augusts Milts - filozofs starp ētiku un dzīvesstāstiem]

Nacionālās enciklopēdijas šķirklis par sociālās antropoloģijas kā zinātnes nozares attīstību Latvijā.

Pirmā pasaules kara simtgade 2014. gadā aktualizēja šī kara nozīmi Latvijas vēsturē. Raksta mērķis ir izskatīt, kā veidojusies un …

Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Tēvu zemes vērtība un mantošanas ieražas Dundagas novadā. DižDundaga: apcerējumi par Dundagas novadu: monogrāfisks rakstu krājums (57.-71. lpp.). Rīga: Zinātne

Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Pirmdzimtais mantinieks: prioritāro tiesību atspulgi latviešu tiesību folklorā un literatūrā. Apokalipsy bałtyckich światów = The Apocalypses of the Baltic Worlds (pp. 279-291). Poznan: Wydawnictwo Rys, 2017.

Background: Depression continues to be under-diagnosed in primary care settings. One factor that influences physicians’ likelihood of …

In this article we consider how in Romany and Russian life stories the narrators’ relationships to their ethnicity is expressed and whether their tensions in society today are based on ethnicity

Pētījumu pamatā ir apjomīgais Nacionālās mutvārdu vēstures dzīvesstāstu krājums, kas apkopots LU Filozofijas un socioloģijas institūtā. Monogrāfijas sagatavošanai pētnieki ir analizējuši vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā.

Groups are integrated on the basis of their collective memory (Halbwachs), and collective identities are constructed through strategic …

Atsauce: Elksne, G. (2016) «No upenēm līdz kartupeļiem»: laika ritums lauku cilvēka dzīves tēlojumā. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 109-118). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Atsauce: Skultans, V. What Difference Does “Being There” Make to the Production of Oral History? Cultural Patterns and Life Stories (pp. 147-160). Tallin: TLU Press.

Atsauce: Bormane D. (2016). Vērtību kartējums cilvēka attiecībās ar biogrāfiju. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti. (lpp. 99-108). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts

2013.gadā ar kritisku identitātes diskursu iznāk franču filozofa Alēna Finkelkrauta (Alain Finkielkraut) grāmata Identie` malhereuse …

Tēzēs tiek iztirzāti jautājumi par to, vai uz šodienas Latvijas sabiedrību var attiecināt vienotas nacionālās atmiņu kopienas …

Raksta mērķis ir izpētī, kā dažādu etnisko grupu pārstāvji, veidojot savu dzīvesstāstu, konstruē naratīvus par padomju laiku un to …

Tuvāk ielūkojoties MV pētnieciskajā perspektīvā, gribam uzsvērt vairākas iezīmes, kas atklāj dzīvesstāstu vienreizību, unikalitāti un …

Atsauce: Skultāne V. (2016) Morālās vērtības dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 69-76). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts

This article is based on research carried out among Latvians living in Sweden. The dynamicsof memory are explored in the context of …

Neiedziļinoties citās perspektīvās, ko spējīgi dot dzīvesstāsti kā avots, šoreiz raksta uzde- vums būs izprast sākotnēji it kā …

Atsauce: Pranka M. (2016). Kultūras vērtību pārmantojums sieviešu dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 119-130). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Mutvārdu vēstures pētniecības iespējas slēpjas tās kritiskajā potenciālā un jaunu diskursu veidošanā un pieļaušanā. Tādējādi tā ir …

Atsauce: Zirnīte, M. Garda-Rozenberga, I. (2016) Ikdiena un vērtības dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 57-68). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

Atsauce: Šūpulis E. (2016) Dzīvesstāsta «ticības un aizdomu» hermeneitika. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 87-98). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

Tēzēs iztirzāts dzīvesstāsta/vēstījuma mobilizējošais potenciāls domāšanas ainavā, atsaucoties uz dažādiem «domāšanas veidiem». Cilvēka …

The National Oral History project (NOH) has existed as a part of the Institute of Philosophy and Sociology at the University of Latvia …

Grāmatā apkopoti piecpadsmit dažādu paaudžu dzīvesstāsti, kurus vieno krievu valoda un kuros atklājas dažādas pieredzes un vērtējumi gan par pagātni, gan šodien notiekošo. Grāmata ir bilingvāla — latviešu un krievu valodā. Ilustrācijām izmantoti Māras Brašmanes foto. Zinātniskās redaktores Nadežda Pazuhina un Ieva Garda-Rozenberga. Sastādītājas: Māra Zirnīte un Marija Assereckova.

One of the ways which made it possible to save Latvian identity while living in exile for so many years was visits to the occupied …

Šī pētījuma mērķis ir, izmantojot un salīdzinot Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā (LNA LVA) un citviet esošos materiālus …

Latvian folklore materials are justifiably considered monuments of language, but they are also monuments of legal rights. Classical …

Atsauce: Rotbaha, K. (2015) Latvian Legal Folklore – Individual Guide or Nation-unifying Element. 5th International Conference of Young Folklorists «Folklore of Connections, Folklore of Conflict», October 7-9, 2015, University of Tartu Viljandi Culture Academy: Abstracts (p. 69). Tartu: Department of Estonian and Comparative Folklore, Institute for Cultural Research and Fine Arts, University of Tartu

Albums aicina caur fotoliecībām atgriezties 70 gadu senā pagātnē un atcerēties Otrā pasaules kara Baltijas bēgļus, izgaismojot «baltos plankumus» pagātnē

Otrā pasaules kara laikā nacistu okupācijas gados Latvijā tika iznīcināta puse no Latvijas romu kopienas. Romu genocīda izpēte ir …

Kā uzturēt sarunu ar dzīvesgudru cilvēku, apkopot to, ko reizi pa reizei pastāsta vecmāmuļa, vai notvert vectēva slikto domu graudu un …

This paper revisits the controversies surrounding commemoration of the Second World War in the Baltic states and explores the …

Narratives of survival illustrate a number of converging theoretical issues of importance for life-history writing. On the one hand, …

Life stories in ethnic culture research: Livonian and Roma life stories in Latvia

The paper is dedicated to comparing of children and adults experience during the Second World War exodus from Latvia. The objective is …

Atsauce: Bela, B. & Zirnīte, M. (2014) Citādas vēstures pētniecība. Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos: Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli (344.-350. lpp). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

The aim of the article is to present the results of a sociological investigation with the aim to analyze the research data on …

Vāja vai spēcīga nacionālā pašapziņa – kas to nosaka? Jautājuma analīzei nepieciešami plašāki pētījumi, tāpēc raksta apjomā pieskaršos …

Raksta uzdevums ir palūkoties, kā identitātes izpaužas sarunas kontekstos, vēstījuma procesā un kā vēsture un atmiņa tiek izspēlēta, …

Raksta centrā ir jautājumi par nacionālās identitātes diskursiem mūsdienu Latvijā un etniskuma jeb tautības lomu tajos. Dažādu tautību …

Raksts veltīts pētījumamam par nacionālās identitātes apzināšanos pēc valsts neatkarības atjaunošanas, izmantojot tematiskās intervijas …

Atsauce: Garda-Rozenberga, I. & Zirnīte, M. (2013) Identitātes dzīvesstāstos kultūrvides un sociālekonomisko pārmaiņu kontekstā. Letonikas piektais kongress: plenārsēžu materiāli, Rīga, 2013. gada 28.-30. oktobris (94.-104. lpp). Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija.

Raksta mērķis ir skaidrot agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūtu, tās veidošanas instrumentus, pašapziņas ietvaru un vērtības …

Rakstu krājuma uzmanības centrā izvirzīts skatījums uz mutvār-du vēsturi dialogā ar sabiedrību, tostarp aplūkota sabiedrības iesaiste pētniecības procesā – no avotu tapšanas līdz atgriezeniskai saitei ar sabiedrību, kad pētnieki dalās pētījumu rezultātos

The writing of Baltic biographies has been shaped by tensions common to much work in the field of life histories. These tensions relate …

Everyday life has become a significant area of study in modern sociology, possibly due to all essential decisions being made and played …

Kolektīvā monogrāfija veltīta dzīvesstāstu un pašapziņas izpētei, parādot, cik atšķirīgi iespējams skatīt pašapziņas jēdzienu, atklājot dažādas vēsturiskās situācijas, kuru priekšplānā izvirzās pašapziņa, tai skaitā sevis apzināšanās jēga un nozīme pagātnē, tagadnē un nākotnē.

The focus of this online proceedings is oral history research, life- histories, and biographies through which we gained insight into the collective and individual consequences of migration.

Latviešu migrācija jau labu laiku ir aktuālā politikas un mediju redzeslokā. Šajā rakstā pievērsīsimies migrācijai caur biogrāfisko …

Latviešu bēgļu gaitu un trimdas dzīves analīze atsedz nozīmīgas attiecības starp vērtībām un cilvēku rīcību, starp kolektīvajām un …

Kas un kā notiek, kam vajadzētu notikt, kad dzīvesstāstam pieskaras ne tikai ar ausīm (audioierakstā), bet ar rakstību, kad stāstījums …

Publikācijā aplūkošu Nacionālās mutvārdu vēstures (turpmāk NMV) krājumā uzkrāto un arī citu biogrāfisko avotu nozīmi Latvijas sociālās …

Mūzikai pašai par sevi piemīt vara, tāpēc jautājums par muzikologu attiecībām ar varu ir mēģinājums skaidrot šo komplicēto savienību …

Viena no metodēm un avotu grupām, kas ļauj rekonstruēt vēsturiskos notikumus un procesus gadījumos, kad nav pieejams plašs …

Atskats uz dalību Eiropas Sociologu asociācijas (ESA) pētnieciskā tīklojuma «Eiropas sabiedrības biogrāfiskajā perspektīvā» …

Atskats uz dalību Čehijas Mūsdienu vēstures institūta rīkoto 16. starptautisko mutvārdu vēstures konferenci «Starp pagātni un nākotni: …

Atsauce: Lūse, A. & Kāpiņa, L. (2011) Intimacy and Control, Reciprocity and Paternalism: Madness and the Ambivalence of Caring Relationships in a Post-Soviet Country. Probing Madness (pp. 67-80). Oxford: Inter-disciplinary Press.

The paper explores psychiatry’s responses to the twentieth-century socio-political currents in Latvia by focusing on social objectives, …

Raksta mērķis ir apskatīt biogrāfiskās pieejas iespējas migrācijas procesu izpētē, par pamatu ņemot pētījuma projekta «Māja» materiālu …

Grāmata veltīta dzīvesstāstiem, kas uzkrāti Nacionālās mutvārdu vēstures lībiešu kolekcijā. Seši stāstītāji atceras dzīvi zvejniekciemos no 20. gadsimta sākuma līdz beigām

Atsauce: Pranka, M. (2010) Значение биографических исследований в период социально-экономического кризиса. Partnerstwo i wspolpraca a kryzys gospodarczo-spoleczny w Europie Šrokowej i wschodniej. Tom II (c. 785-791). Lublin: Prtyckieg Katolocki Uniwersitet Lubelski Jana Pawla II, Wydawnictwo KUL.

Grāmata par Zviedrijas latviešiem ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais krājums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām …

Migration – The Opposite of Home

Laimoņa Upmaļa grāmatas Kara zēna atmiņas īpašā vērtība ir kodolīgie pieraksti, precīzie notikumu datumi, vietu nosaukumi, vārdi un uzvārdi. Laimonis Upmalis (1927), līdzīgi māsai, pazīstamai bērnu rakstniecei Vijai Upmalei, ir labs dzīves un notikumu vērotājs ar tēlainu māksliniecisku uztveri. Kara zēna dienasgrāmatā ir arī zīmējumi, ar kuriem ilustrēta grāmata.

Grāmatas tapšana atspoguļo mutvārdu vēstures pētījuma procesu, kurā jaunu pavērsienu ienesa līdzīga nosaukuma konference. 2003. gadā …

This volume presents ethnographic studies of South Wales, Maharashtra and post-Soviet Latvia connected by a theoretical interest in healing, emotion and subjectivity.

A Selected Collection of Latvian Life Stories

Izlase veidota, lai iepazīstinātu pētniekus ar Nacionālās mutvārdu vēstures avotiem, kas pēc satura un formas ir tik dažādi. Avoti ir …

Zemūdens komandiera dzīvesstāsts

Pirmais mutvārdu vēstures metodikai veltīto rakstu krājums Latvijā

Lībieši Latvijas kultūrā ir viens no tiem jautājumiem, par kuru nevar izņemt no plaukta grāmatu un izlasīt izsmeļošu informāciju. …

This text is both a personal account of a homecoming and an anthropology of a people trying to come to terms with its past and to face an uncertain future.

Elektroniskā Laika grāmata Jūs ved caur XX gadsimtu Latvijas cilvēku dzīvesstāstos. Veidota no vairāk nekā 3000 liecībām, kas raksturo dzīvi laikmetā, kad notika divas revolūcijas, divi pasaules kari un septiņas reizes mainījās valsts vara Latvijā.