Kolektīvo monogrāfiju veido astoņas nodaļas, kurās tiek risināti jautājumi par paaudzēm un atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos, veidojot pieredzes lauka pārmantojamību. Paaudžu perspektīvā šīs problēmas Latvijas dzīvesstāstu pētnieki aplūko pirmoreiz. Individuālo atmiņu un pieredzes savdabība paaudžu nomaiņas gaitā paver jaunu skatījumu uz vēsturiskām norisēm kā impulsiem cilvēku reakcijai un rīcībai. Šī pieeja izlīdzina barjeru starp akadēmisko vēsturi un atmiņu stāstos ietverto, tuvina to ikvienam cilvēkam piemītošai interesei par savu dzīves laiku.
Vieda Skultāne
Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi
Edmunds Šūpulis
Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā
Kaspars Zellis
Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese
Maija Krūmiņa
Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos
Māra Zirnīte
Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos
Ginta Elksne
«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos
Maruta Pranka
Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos
Agita Lūse
Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā
Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas
Ievas Gardas-Rozenbergas, Māras Zirnītes komentāri