FLPP

Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi

Latvijai atgūstot neatkarību, trimda oficiāli beidzās, jo latviešiem beidzot bija iespēja atgriezties mājās. Tomēr visbiežāk izrādījās, ka 50 gadi ir bijis pārāk ilgs laiks un cilvēki ir pārāk iesakņojušies, lai atgrieztos. Turklāt aktualizējās jautājums – kas ir tā vieta, ko šie cilvēki uzskatīja par savām mājām? Vai tā ir konkrētā ģeogrāfiskā vieta/valsts vai ideāltēls, kurā nav iespējams atgriezties? Raksta pamatā ir pieņēmums, ka pastarpinātas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem iespējams iegūt, aplūkojot trimdas (pēc 1991. gada – diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumu pieredzi, īpašu uzmanību vēršot uz pirmo viesošanos Latvijā, jo bieži vien tieši tā izgaismoja sadursmi starp iedomāto/iztēloto Latvijas tēlu un realitāti, bet vienlaikus atspoguļoja arī to, ka daļai trimdinieku, neraugoties uz ilgajiem svešumā pavadītajiem gadiem, Latvija joprojām iemieso vienīgās un īstās mājās.

Atskats uz 4. starptautisko mutvārdu vēstures konferenci «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva»

Konference norisinājās 2020. gada 12.-13. novembrī tiešsaistē.

Valoda un vardarbība: Franču grupa Padomju Latvijā

Šī raksta temats ir saistīts ar trīspadsmit latviešu inteliģences pārstāvju likteni – 1951. gada janvārī padomju drošības dienests viņus aizturēja, nopratināja un piesprieda dažāda ilguma soda izciešanu padomju darba nometnēs. Visi Franču grupas dalībnieki izdzīvoja un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Šajā rakstā atstāstītie notikumi ne tikai atspoguļo pagātnes norises, bet arī retrospektīvi saturiskas pretrunas valodas lietojumā.

Latvijas Universitātes 78. konferences sekcija «Biogrāfiskie naratīvi, paaudzes un migrācija»

Sekcija notika 2020. gada 21. februārī Kalpaka bulvārī 4. Vadītājs Kaspars Zellis.

Tuvojoties indivīda pieredzei: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos

Vāciešu un krievu tēls Otrā pasaules kara bēgļu atmiņās

Otrā pasaules kara beigu posmā, 1944. gada vasarā, sekojot Sarkanās armijas sekmīgajai ofensīvai Latvijas teritorijā, daļa iedzīvotāju piespiedu kārtā vai brīvprātīgi atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās. Būtiskākais bēgšanas iemesls bija bailes no atkārtotas padomju okupācijas un “baigā gada” represiju atkārtošanās. Daļa bēgļu kara beigas sagaidīja Kurzemē, taču vairāk kā 100 000 cilvēku nonāca Vācijā un tās ieņemtajās teritorijās, kur viņu dzīve un izdzīvošana bieži vien bija atkarīga no vietējo iedzīvotāju atbalsta un labvēlības.

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskā zinātniskā konference «XXX Zinātniskie lasījumi»

No 30. līdz 31. janvārim norisinājās Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes (DU HF) ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference «XXX Zinātniskie lasījumi», kuras misija ir pulcēt zinātniekus, lai diskutētu par aktuāliem lingvistikas, literatūrzinātnes, vēstures un kultūras jautājumiem. Konferencē piedalījās arī LU FSI mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa.

Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)

Raksta mērķis ir izpētīt, kā laika periodā‚ no 1944. gada vidus līdz 1945. gada aprīļa beigām laikrakstā «Tēvija» tika atspoguļota vācu okupācijas iestāžu realizētā evakuācijas politika un ar kādiem propagandas līdzekļiem tika mēģināts ietekmēt …

Žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» 55. numura atvēršana

Žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» 55. numura atvēršanas pasākums notika 2019. gada 20. decembrī akadēmiskās vienības «Austrums» telpās. Izdevumā iekļauti arī vairāki LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku zinātniskie raksti, kas aktualizē gan «Akadēmiskās Dzīves» 55. numura īpašo – meža – tēmu, gan pievēršas aktuālai dzīvesstāstu un ētikas pētījumu problemātikai.

Comparing exile Latvian 1st and 2nd generation's lifestories

Latvian National Oral History Archive offers rich material about diaspora Latvians — both those who left Latvia during World War II (exile Latvians) and new emigrants. These materials consist of lifestory interviews, which means that the interviewers …