FLPP

Kultūras pārnese un identitātes uzturēšana latviešu emigrantu ģimenēs // Passing Identity and Ethnic Culture in Latvian Emigrant Families

The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultural identity in Latvian diaspora. One of the central tasks for Latvia’s diaspora policy is to support preservation of Latvian language and culture in diaspora with the aim of strengthening the Latvian identity and the sense of belonging to Latvia. The data confirms that parents play a big role in language acquisition and sustaining by children in emigration, and parents hold the main responsibility in the process of realizing ethnic identity as a value.

Individuality and Continuity in Narrating across Generations

This article explores the commonalities of structure in the life histories of a mother and her daughter. I argue that sharing the same story does not preclude the existence of a strong and distinctive sense of self. Agency and selfhood are intimately connected with interpretation and the pursuit of understanding. In order to illuminate this relationship, I draw upon ideas of musical form and interpretation that suggest how this might come about.

Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi

Latvijai atgūstot neatkarību, trimda oficiāli beidzās, jo latviešiem beidzot bija iespēja atgriezties mājās. Tomēr visbiežāk izrādījās, ka 50 gadi ir bijis pārāk ilgs laiks un cilvēki ir pārāk iesakņojušies, lai atgrieztos. Turklāt aktualizējās jautājums – kas ir tā vieta, ko šie cilvēki uzskatīja par savām mājām? Vai tā ir konkrētā ģeogrāfiskā vieta/valsts vai ideāltēls, kurā nav iespējams atgriezties? Raksta pamatā ir pieņēmums, ka pastarpinātas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem iespējams iegūt, aplūkojot trimdas (pēc 1991. gada – diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumu pieredzi, īpašu uzmanību vēršot uz pirmo viesošanos Latvijā, jo bieži vien tieši tā izgaismoja sadursmi starp iedomāto/iztēloto Latvijas tēlu un realitāti, bet vienlaikus atspoguļoja arī to, ka daļai trimdinieku, neraugoties uz ilgajiem svešumā pavadītajiem gadiem, Latvija joprojām iemieso vienīgās un īstās mājās.

The walk-and-talk methodology – researching place and people

The article focuses on walk-and-talk interviews as a research method to explore a life experiences in Tuja, a village along the Baltic coast in Latvia. The study examines the social change in Tuja and the influence of the economic and political changes of the 1990s on the living conditions and lifestyle of the local inhabitants.

Atskats uz 4. starptautisko mutvārdu vēstures konferenci «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva»

Konference norisinājās 2020. gada 12.-13. novembrī tiešsaistē.

Between the State and the Kin in Latvia: One-Person Household Social Security from Social Antropological Perspective

One-person household is the dominant type of household in today’s Latvia.Research on kinship in contemporary Europe suggests that weak kinship ties are characteristic of institutionally strong countries where individuals once incapacitated due to …

«Latvia Will Always Be My Home»: Latvian Emigrants in Sweden After 1991 in the Latvian National Oral History Collection

Latvians are one of the most mobile European nations. Latvian migration to Sweden has a long history. After the II World War, more than 4,000 people moved from Latvia to Sweden, fleeing Soviet power. The second wave of migration to Sweden began with …

Valoda un vardarbība: Franču grupa Padomju Latvijā

Šī raksta temats ir saistīts ar trīspadsmit latviešu inteliģences pārstāvju likteni – 1951. gada janvārī padomju drošības dienests viņus aizturēja, nopratināja un piesprieda dažāda ilguma soda izciešanu padomju darba nometnēs. Visi Franču grupas dalībnieki izdzīvoja un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Šajā rakstā atstāstītie notikumi ne tikai atspoguļo pagātnes norises, bet arī retrospektīvi saturiskas pretrunas valodas lietojumā.

Latvijas Universitātes 78. konferences sekcija «Biogrāfiskie naratīvi, paaudzes un migrācija»

Sekcija notika 2020. gada 21. februārī Kalpaka bulvārī 4. Vadītājs Kaspars Zellis.

Tuvojoties indivīda pieredzei: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos