Šī raksta temats ir saistīts ar trīspadsmit latviešu inteliģences pārstāvju likteni – 1951. gada janvārī padomju drošības dienests viņus aizturēja, nopratināja un piesprieda dažāda ilguma soda izciešanu padomju darba nometnēs. Visi Franču grupas dalībnieki izdzīvoja un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Šajā rakstā atstāstītie notikumi ne tikai atspoguļo pagātnes norises, bet arī retrospektīvi saturiskas pretrunas valodas lietojumā.
Otrā pasaules kara beigu posmā, 1944. gada vasarā, sekojot Sarkanās armijas sekmīgajai ofensīvai Latvijas teritorijā, daļa iedzīvotāju piespiedu kārtā vai brīvprātīgi atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās. Būtiskākais bēgšanas iemesls bija bailes no atkārtotas padomju okupācijas un “baigā gada” represiju atkārtošanās. Daļa bēgļu kara beigas sagaidīja Kurzemē, taču vairāk kā 100 000 cilvēku nonāca Vācijā un tās ieņemtajās teritorijās, kur viņu dzīve un izdzīvošana bieži vien bija atkarīga no vietējo iedzīvotāju atbalsta un labvēlības.
No 30. līdz 31. janvārim norisinājās Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes (DU HF) ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference «XXX Zinātniskie lasījumi», kuras misija ir pulcēt zinātniekus, lai diskutētu par aktuāliem lingvistikas, literatūrzinātnes, vēstures un kultūras jautājumiem. Konferencē piedalījās arī LU FSI mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa, kuras prezentēja LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros veiktos pētījumos.
Raksta mērķis ir izpētīt, kā laika periodā‚ no 1944. gada vidus līdz 1945. gada aprīļa beigām laikrakstā «Tēvija» tika atspoguļota vācu okupācijas iestāžu realizētā evakuācijas politika un ar kādiem propagandas līdzekļiem tika mēģināts ietekmēt …
Žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» 55. numura atvēršanas pasākums notika 2019. gada 20. decembrī akadēmiskās vienības «Austrums» telpās. Izdevumā iekļauti arī vairāki LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku zinātniskie raksti, kas aktualizē gan «Akadēmiskās Dzīves» 55. numura īpašo – meža – tēmu, gan pievēršas aktuālai dzīvesstāstu un ētikas pētījumu problemātikai.
Latvian National Oral History Archive offers rich material about diaspora Latvians — both those who left Latvia during World War II (exile Latvians) and new emigrants. These materials consist of lifestory interviews, which means that the interviewers …
Mēģinām identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās
Svarīgi, lai notiek kustība, lai atmiņas tiktu pieprasītas un uzklausītas, un gluži kā prožektora staru kūlis izgaismotu savu laikmetu iepriekšējo paaudžu pieredzes salīdzinājumā