Raksta mērķis ir skaidrot agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūtu, tās veidošanas instrumentus, pašapziņas ietvaru un vērtības Latvijā pēc 20. gs. 90. gadiem. Analīze balstīta uz trim izpētes aspektiem: 1) izpētīt, kā veidojusies un uz kādām vērtībām balstīta nacionālās identitātes apziņa paaudzei, kuras pārstāvji Atmodas laikā (1986–1991) bija apmēram desmit gadus veci; 2) noskaidrot, kāda loma nacionālās identitātes apziņai ir šīs paaudzes ikdienas dzīvē un cik stipra ir minētā apziņa; 3) izvērtēt, kādi, pēc agrīno pieaugušo domām, ir nacionālās identitātes veidošanas instrumenti. Šim nolūkam par pētījuma metodoloģiju izvēlēta stāstošās jeb vēstošās identitātes analīze , galveno uzmanību pievēršot tam, ko «indivīds stāsta, nevis domā, kas viņš ir».
Atsauce: Garda-Rozenberga, I. & Krūmiņa, M. (2013) Agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūta Latvijā pēc 20. gs. 90. gadiem. Akadēmiskā dzīve, Nr. 49, 23-31.