Maruta Pranka pievērš uzmanību vecāku atmiņu ietekmei uz trimdas otro paaudzi. Zviedrijā nonāca lielākoties Latvijas bēgļu izglītotā elite, kam bija grūti samierināties ar sava statusa zaudēšanu. Savukārt Zviedrijas kreisi orientētā sabiedrība un 60. gadu beigu «jaunatnes dumpis» saasināja bērnu konfliktus ar vecākiem un sarežģīja vērtību pārnesi no vecākās paaudzes uz nākamo, sašaurinot latviskās kultūras ietekmi pēcnācējos.
Atsauce: Pranka, M. (2022) Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (138.-153.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
«Turpinājumā tiks aplūkota vecāku, vecākās paaudzes kopumā loma atmiņu pārnesē un etniskās identitātes veidošanā trimdas latviešu otrajā paaudzē. Otrā pasaules kara nogalē Latvijas Centrālās padomes organizētajās bēgļu laivās uz Zviedriju mērķtiecīgi tika evakuēti redzamākie Latvijas kultūras, izglītības, zinātnes un politikas darbinieki. Tā Zviedrijā nokļuva liela daļa Latvijas intelektuālās un politiskās elites, un viņu proporcija attiecībā pret pārējiem bēgļiem, iespējams, bija lielāka nekā citviet pasaulē izkliedēto latviešu diasporās. Daudzi stāstītāji joprojām lieto atsauci uz Zviedrijā plaši pārstāvēto Latvijas eliti, lai raksturotu Zviedrijas latviešu kopienu kā īpašu un no citām latviešu kopienām atšķirīgu (Bela 2010).»