Mutvārdu vēstures pētniecības centri Latvijā

Mutvārdu vēsture kā pētniecības metode un avotu krājums sākusies ar «Cilvēkarhīva» programmu Latvijas Kultūras fondā, 1988. gadā. Tā bija dzejnieka Imanta Ziedoņa rosināta sabiedriska kustība ar ārzemēs dzīvojošo tautiešu morālu un materiālu atbalstu. Straujā biogrāfisko pētījumu attīstība ļāva «Cilvēkarhīva» sabiedrisko programmu ievirzīt zinātniskā gultnē un kopš 1992. gada turpināt kā pētniecisku projektu. Paraugs tika aizgūts no Mutvārdu vēstures arhīva (Oral History Archive) Britu bibliotēkā Londonā.

Tagad Latvijas Kultūras fondā iesāktais «Cilvēkarhīva» rakstīto atmiņu kopojums deponēts LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un retumu nodaļā, bet pirmie dzīvesstāstu audio ieraksti veido pamatu Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) pētījumam un krājumam.

Tas nebija vienīgais krājums, kur pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu mijā ieplūda apjomīgā atmiņu straume. Atklātības gaisotne un pakāpeniska atbrīvošanās no padomju sistēmas iezīmēja atmiņu uzkrājumus arī tādās organizācijās, kā Latvijas Rakstnieku Savienībā, Tautas fronte u.c. Pakāpeniski tie pārvietojās uz profesionālām institūcijām.

Līdzās NMV pētījumam auga un attīstījās citi pētnieciskie centri, krājumi, kolekcijas, kuru uzdevums bija ne tikai krāt, apkopot un intervēt, bet arī pētīt, dalīties zināšanās un apmācīt mutvārdu vēstures metodikā.

Jaunas iespējas pavēra tehnika (audio, video ieraksti, datori) – ar portatīvo diktofonu apbruņots pētnieks iegūst dzīves liecības un izmanto biogrāfisko pieeju, kas «analizē attiecības starp individuālajām dzīvēm, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kā arī pēta dzīvesstāstus un stāstīšanu» ( Baiba Bela).

NMV projekts ir izveidojis šo vietni, lai palīdzētu visiem interesentiem atrast Latvijā uzkrātās mutvārdu vēstures zināšanas.

Vairāk par NMV

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod publikācijas, veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus, lai starptautiski atzītā līmenī attīstītu nacionālo humanitāro zinātni.

Institūtā regulāri veic mūsdienu folkloras, dzīvesstāstu pētījumus. Nozīmīgs ieguldījums pētniecības teorijā un metodikā ir Daces Bulas fundamentālais pētījums «Mūsdienu folkloristika. Paradigmu maiņa». Izdevniecība: Zinātne, 2011. Ievērību guvuši Sanitas Reinsones-Bērziņas publikācijās iekļautie dzīvesstāsti, kas veido literāro pamatu arī teātra izrādēm.

Līdzās folkloras tekstiem Latviešu folkloras krātuvē glabājas mutvārdu vēstures rakstītās liecības, kas pieejama digitālā datu bāzē: garamantas.lv. Garamantu datu bāzē iekļauts arī NMV Cilvēkarhīva katalogs.

Grāmatas:

  • Reinsone, Sanita. Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017
  • Reinsone, Sanita. Meža meitas: 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā. Rīga: Dienas Grāmata, 2015
  • Reinsone, Sanita. Ādama stāsts: Mazsalaciešu dzīve, ieradumi un tikumi Ā. Purmaļa autobiogrāfijā 19. un 20. gs. mijā. Rīga: Zinātne, 2008

 Mājaslapa

Tradicionālās kultūras lauka pētījumi jeb ekspedīcijas ir neatņemama folkloristikas studiju sastāvdaļa visos līmeņos: Baltu filoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmas folkloristikas moduļa studentiem, kā arī LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktora studiju programmas folkloristiem. Ekspedīciju rezultāti tiek sniegti noslēguma sarīkojumos novados un zinātniskajās konferencēs LU HZF. Vairāk kā 20 gadus notiek regulāra sadarbība ar NMV pētījumu centru LU Filozofijas un socioloģijas institūtā. Katras ekspedīcijas rezultātā ieskaņotās intervijas tiek pievienotas NMV krājumam.

Rakstu krājumi:

  • Daugavpils novads. Vietas vērtība. Rīga: Zinātne, Nodibinājums «Letonikas fonds», 2018
  • DižDundaga: apcerējumi par Dundagas novadu. Rīga: Zinātne, 2017
  • Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008
  • Janīna Kursīte. Sfumato nesfumato. Ekspedīciju ceļi un neceļi. Rīga, Madris. 2008
  • Suitu identitāte. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005

 Mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejā kino, audio un video ieraksti tiek dokumentēti kopš 1996. gada. Tagad video interviju skaits krātuvē pārsniedz 2300 liecību, vairāk nekā 4000 stundu garumā. Par ieguldījumu represēto, brīvības cīnītāju un leģionāru dzīves ceļu izpētē krātuves izveidotājs kino režisors Andrejs Edvīns Feldmanis apbalvots ar Daugavas Vanagu krūšu nozīmi zeltā. Uz video interviju pamata ir veidotas arī dokumentālās filmas, kuras pieejamas muzeja apmeklētājiem. Krājums kalpo zinātniskiem, pētnieciskiem, publicistiskiem un izglītojošiem nolūkiem.

Plašāk par krājuma liecībām lasāms šeit.

 Mājaslapa

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta Kolektīvās atmiņas pētniecības laboratorija (agrāk - Sociālās atmiņas pētniecības centrs) veic starpdisciplinārus sociālās atmiņas, pagātnes lomas šodienā, sociālās atmiņas un vēstures politikas, vēstures reprezentāciju un identitātes pētījumus.

 Mājaslapa

«Latvieši pasaulē» darbojas no 2007. gada. Muzeja tēma ir izceļošanas vēsture no Latvijas pēdējo 200 gadu laikā – zemes meklētāji 19. gadsimtā, baptistu izceļotāji uz Dienvidameriku, 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara bēgļi, trimdas gaitās devušies ļaudis Otrā pasaules kara laikā, mūsdienu izbraucēji un citi. «Latvieši pasaulē» krāj priekšmetus, kuri atspoguļo daudzveidīgos izbraukšanas iemeslus un pieredzi un liecina par ārzemju latviešu pastāvīgo dzīvi, kopienām un identitātes uzturēšanu ārpus Latvijas no dažādiem redzespunktiem. Krājumu veido: lietiskie, rakstiskie, mākslas, audiovizuālie un digitālie priekšmeti, piemēram, izceļotāju personīgās un organizāciju mantas, fotogrāfijas, grāmatas, vēstules, rokdarbus, darba rīkus, mutvārdu liecības.

Grāmatas:

  • «NYET, NYET, SOVIET! Stāsti par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā» (2018), kurā apkopoti 58 cilvēku atmiņu stāsti par politiskajām akcijām un demonstrācijām ASV, Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā un Zviedrijā no 1944. līdz 1991. gadam.
  • «Dziesma. Svētki. Dzīve: Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs» (2015), kurā apkopotas mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, kas izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara un turpinās līdz pat šai dienai.

 Mājaslapa

Centra darbības mērķis ir sekmēt mutvārdu vēstures teorētisko izpēti un praktisko pielietojumu, veidojot mutvārdu liecību arhīvu un pētniecības institūciju.

Tiek īstenoti pētnieciskie projekti: LR IZM granti (2006–2008), dalība Valsts pētījumu programmas LETONIKA projektos (2007–2014), Valsts Britu fonda «Leverhulme Trust» finansētais pētījums «Latgales jaunatnes sovetizācija: komjaunatne un skola (1944–1959)» sadarbībā ar Glāzgovas Universitātes (Lielbritānija) profesoru Dž. Sveinu (2008–2011); starptautisks projekts «Eiropas GULAGA Mutvārdu Arhīvs» (2009–2011).

Avotu krājums «1949. gada 25. martā izvesto balsis: Dažu Daugavpils un Ilūkstes apriņķa deportēto ģimeņu likteņi mutvārdu vēstures avotos un arhīva dokumentos».

 Mājaslapa

Mutvārdu vēstures krājums, vadošā pētnieka Artura Medvecka veidots. Mutvārdu vēstures krājumā iekļauti Liepājas Universitātes esošo un bijušo darbinieku un pedagogu dzīvesstāsti. Intervijas glabātas digitālā audio un video formātā.

Dzīvesstāsti un interviju fragmenti publicēti monogrāfijās un avotu krājumos:

  • Medveckis, Arturs. Kārlis Rūdolfs Kreicbergs un viņa laiks: identitāte dzīvesdarbībā. Liepāja: Liepājas Universitāte, Socioloģisko pētījumu centrs. 2017.
  • Medveckis, Arturs. Biogrāfiskā pieeja pedagoģiskajos pētījumos: no dzīvesstāsta līdz monogrāfijai. Sabiedrība.Integrācija. Izglītība. Starptautiska zinātniska konference, Rēzekne, 2013. gada 24.–25.maijā.
  • Medveckis, Arturs. Kārlis Rūdolfs Kreicbergs un viņa laiks: biogrāfiska apcere par izcilu kultūras un izglītības darbinieku - diriģentu, skolotāju. Liepāja: Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centrs, 2012.
  • Liepājas Universitātes darbinieku dzīvesstāsti. 3.laidiens / Sastādītājs un redaktors Arturs Medveckis. - Liepāja: LiePA, 2008.
  • Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti. 2.laidiens / Sastādītājs un redaktors Arturs Medveckis. - Liepāja: LiePA, 2006.
  • Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti. 1.laidiens / Sastādītājs un redaktors Arturs Medveckis. - Liepāja: LiePA, 2004.

 Mājaslapa

Kopš 2011. gada muzejs «Ebreji Latvijā» rīko etnogrāfiskās un folkloras ekspedīcijas, kā arī lauka pētījumus Latgalē, Rīgā, Izraēlā. Tiek pierakstītas ebreju atmiņas par tradicionālo dzīvi Latgales mazpilsētās pirms Otrā pasaules kara, ka arī neebreju atmiņas un priekšstati par ebrejiem. Par teicējiem galvenokārt tiek izvēlēti cilvēki, kas ir dzimuši 1920.-30. gados un dzīvojuši Latgalē. Ierakstīti vairāki simti interviju ar neebrejiem latviešu, latgaliešu un krievu valodā un ar ebrejiem krievu un latviešu valodā, kā arī jidišā.

Balstoties uz ekspedīcijās un lauka pētījumos iegūto materiālu, sadarbībā ar zinātnisko centu «Sefer» (Maskava) izdoti divi rakstu krājumi krievu valodā: «Утраченное соседство: евреи в культурной памяти жители Латгалии» (2013. un 2016. gadā), kā arī rakstu krājums «Zaudētā kaimiņbūšana: ebreji Latgales iedzīvotāju kultūras atmiņā» (Rīga, 2018).

 Mājaslapa

Mērķis: sekmēt mutvārdu vēstures pielietojumu pētījumos. 2006. gadā vēstures bakalaura programmas kursa «Sociālā atmiņa» studenti lektores Valdas Čakšas vadībā uzsāka dažādu sociālo grupu pārstāvju intervēšanu Latgalē un citviet Latvijā. Mutvārdu vēstures ekspedīcijā (2013) tika intervēti vēstures studiju absolventi un bijušie docētāji, kā arī Rēzeknes Politiski represēto kluba biedri. Vienlaikus zinātnisko pētījumu ietvaros studenti intervē dažādu vēstures notikumu dalībniekus. Sistematizētas MV avotu transkripcijas, kas ietver cilvēku atmiņas, radot plašāku un dzīvāku gan RTA vēstures, gan arī citu Latvijas vēsturisko situāciju redzējumu.

 Mājaslapa