Kādu vietu lauku īpašums — zeme, mājas — ieņem mūsdienu vērtību sistēmā? Ko vēsta tādi simboli kā «arāju tauta» un «savs zemes stūrītis»?
Analizējot dzīvesstāstus un salīdzinot tajos esošos naratīvus ar folkloras motīviem, var ne vien izdalīt tiesību folkloras piemērus, bet arī novērot, kādas tiesiskās tradīcijas un terminoloģija saglabājas, ko vecākā paaudze pārstāsta jaunākajai, kā tā mainās vai iegūst jaunu nozīmi. Personīgie stāstījumi satur no paaudzes paaudzē nodotus stāstus par darījumiem ar zemes īpašumu dzimtā.
Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.
Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.