Referāta mērķis ir izsekot tam, kā laika periodā no 1944. gada vidus līdz 1945. gada aprīļa beigām laikrakstā “Tēvija” tika atspoguļota vācu okupācijas iestāžu realizētā evakuācijas politika un ar kādiem propagandas līdzekļiem tika mēģināts ietekmēt Latvijas iedzīvotāju rīcību. Laikraksts “Tēvija” izvēlēts tāpēc, ka tas bija ne tikai minētā laika perioda lielākais un lasītākais laikraksts, bet arī okupācijas režīma neformālais oficiozs
Šajā rakstā analizēšu kopīgos elementus mātes un meitas dzīvesstāstu struktūrā, attīstot domu, ka kopīgi pārdzīvots stāsts neizslēdz spēcīgu un savveidīgu patības apziņu. Rīcības spēja un patība ir nesaraujami saistītas ar interpretāciju un tiekšanos saprast. Rakstā aplūkošu strukturālas nepārtrauktības un unikālas, spēcīgas patības apziņas līdzāspastāvēšanas problemātiku. Lai dziļāk izpētītu šo saikni, izmantošu analoģiju – saikni starp mūzikas formu un interpretāciju.
This paper draws upon aspects of my autobiography to help understand the ways in which the recollection of childhood experiences may ignite earlier memories inherited from past generations. Where should I begin? Perhaps on the quayside in Rotterdam …
Cross-border migration is an important life event that significantly changes the lives of migrants. Life stories give opportunities to follow this process from the point of view of the social actor. Oral history research is used in migration studies …
Krājuma pamatā 2016. un 2017. gada vasarā Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes pētnieku un studentu kopīgās mutvārdu vēstures un folkloras ekspedīcijās Daugavpils novadā ieraudzītais, sajustais, izpētītais. Krājumā Daugavpils novada …
Corresponding to a growing interest in the digital humanities, oral historians with an interest in the concepts of place, memory, and belonging have started to create various narrative mapping projects.