No 25. līdz 29. jūnijam četri LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) dalībnieki piedalījās 13. Baltijas studiju konferencē Eiropā «Baltic Solidarity», kas norisinājās Gdaņskā, Polijā.
Rīkotāji - Centre for Work and Employment, The University of Greenwich/ Centre for Narrative Research, University of East London / Feminist Research Group, University of East London / Thomas Coram Research Unit, UCL Institute of Education.
Ieskats simpozija norisē. Diskusijas. No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis
In the end of World War II, when Soviet troops approached Latvian territory for the second time, approximately 250 thousand people left their homes and became refugees, later – exiles who never returned to their homeland. The purpose of the proposed …
After the collapse of the Soviet Union considerable part of so-called Soviet citizens found themselves in a “foreign” country. Many of them applied for Russian citizenship, however significant part stay without any. There are popular discourses which …
My paper explores the commonalities of structure in the life stories of a mother and her daughter. One of my much loved informants was seventy-two year old Milda a countrywoman from north-east Latvia whom I interviewed in 1992. Returning seven years …
No 28. līdz 31. maijam pieci LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) dalībnieki viesojās Londonā, Lielbritānijā, kur ņēma dalību simpozijā «Amor Narratio: A Symposium on Catherine Riessman’s narrative scholarship»
Referātā analizēti emigrācijas iemesli un integrācija jaunajā mītnes zemē, balstoties uz cilvēka piederības izjūtu izcelsmes un mītnes valstij. Kā primārie dati izmantoti dzīvesstāstu intervijas no Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures kolekcijas ar …
Rīkotāji Polijas Mutvārdu vēstures asociācija (POHA) un Krakovas Jagaiļa universitātes Vēstures institūta un centra «Atmiņa un nākotne» (Rememberance and Future) (Vroclava)
Rīkotāji Polijas Mutvārdu vēstures asociācija (POHA) un Krakovas Jagaiļa universitātes Vēstures institūta un centra «Atmiņa un nākotne» (Rememberance and Future) (Vroclava)
Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.
Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.