6 | Mutvārdu vēsture Latvijā

Pēctrimda: teorētisks pārskats

Fri, 12 Jun 2026 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. & Elksne, G. (2026). Pēctrimda: Teorētisks pārskats. In: Globālais un lokālais sociālajā un ideju telpā = The Global and the Local in Social and Ideational Space (pp. 137–148). LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā

Thu, 11 Dec 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: M. Pranka, G. Elksne (2025). Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā. Latvieši Zviedrijā. Raksti, stāsti, atmiņas. Rīga: Latvijas mediji, 53.-61. lpp.

«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2022) «Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (118.-137.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Emigrācija ir daļa no Latvijas sabiedrības dzīves, un šīs pieredzes apzināšana sniedz labāku iespēju izprast norises sabiedrībā. Nodaļā tiks aplūkota migrācijas trajektoriju daudzveidība un to saistība ar identitātes veidošanos, konkrēti pievēršoties dzīvesstāstu pētniecības piedāvātajām iespējām. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurās iedzīvotāju mobilitāte ir visaugstākā, un tas paver pētniekiem lielas iespējas izsekot identitātes pārmaiņām, fokusējoties uz pašu indivīdu īpašo pieredzi. Latvijā migrācijas fenomens nav nekas jauns (skat., piemēram, Zelče 2010). Tomēr tas īpaši aktualizējies pēdējās desmitgadēs. Jāatzīmē, ka migrācijas kontekstā Latvija ir tipiska «nosūtošā valsts» (Hazans 2015). Te liela loma ir 2008. gada ekonomiskajai krīzei – Latvija ir viena no tām valstīm, ko šī krīze skāra vissmagāk un pēc kuras no teritoriāli un skaitliski mazās valsts ir emigrējusi liela iedzīvotāju daļa. Migrācija Latvijā ir aizvien plašāks fenomens, kas tiek aktīvi pētīts. Arī NMV kolekcija pakāpeniski tiek papildināta ar jaunās emigrācijas pārstāvju dzīvesstāstiem.»

Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. (2022) Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (18.-51. lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Kā visur pasaulē, arī Latvijā cilvēki ir piedzīvojuši traumatiskus notikumus, politisko sistēmu maiņu, ekonomiskās krīzes vai uzplaukumus, kultūras un tehnoloģiskās inovācijas. Piederība pie noteiktas vecuma kohortas šajā aspektā kļūst nozīmīga, jo katrs personīgi ir notiekošo piedzīvojis kādā noteiktā savas dzīves posmā, tātad ar dažādu uztveri un līdzekļiem, kā uz to atbildēt. Iespaids uz dažādu vecumu cilvēkiem ir atšķirīgs, un tas nosaka paaudzes atšķirību, tās «vēsturiskās rīcības manieri». Līdz ar to atšķirsies arī tas, ko katra paaudze vēlas vai var paņemt kā mantojumu un ko savu radīt tam pretī. Atšķirsies arī tas, cik tālu pagātnē tagadējā paaudze lūkosies, jo ar katru paaudžu maiņu sabiedrības atmiņas horizonts manāmi pārvietojas (Assmann 1995). NMV krājumā glabājas personīgās pieredzes stāsti, kurus ir uzticējuši cilvēki ar atmiņas horizontu, kas plešas aiz 20. gadsimta robežām. Un paaudžu atskaiti mēs varam sākt ar visvecāko teicēju dzīvesstāstos atrodamo pieredzi. [Te varam izdalīt]: Pirmā neatkarīgās Latvijas paaudze (1890.–1910. gadā dzimušie); «Zudušās Latvijas paaudze» (1910.–1930. gadā dzimušie); «Kara laika bērni» (1930–1945); «Pirmā padomju paaudze» (1945–1965); «Atmodas paaudze» (1965–1980); Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze (1980–1995).»

Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2022) Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (94.-117.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Dzīvesstāstos cilvēki atklāj savu pieredzi savstarpēji saistītu notikumu secībā. Kā atgādina antropologs Edvards Bruners, atmiņu individuālajā sniegumā atklājas atšķirība starp dzīvoto dzīvi (realitāti), pieredzēto (pieredzi) un izstāstīto (izteikto) (Bruner 1986). Dzīvesstāstos atklājas, kā notikums ir atbalsojies cilvēkā, kā tas ticis saprasts un ar kādu jēgu izstāstīts. Stāstītāja spēja sniegt personīgi pārdzīvotu priekšstatu par notikumiem iesaista emocionāli un paver ceļu atmiņu pārnesei. Atmiņu stāsta ietekme pielīdzināma mākslas iedarbībai uz klausītāju. Abos gadījumos emocionāls pārdzīvojums paver ceļu uz cilvēka iekšējo pasauli, kurā cita pieredze atbalsojas kā savējā. Tāpēc atmiņu pārnese no paaudzes paaudzē neved atpakaļ pagātnē, bet – gluži otrādi – atklāj dzīvi attīstībā. Tāpat kā zemes slēpto kultūrslāņu biezums apliecina kādas vietas apdzīvotības intensitāti, tā pēcnācēji saņem no iepriekšējām paaudzēm kultūras mantojumu, kurā liela nozīme ir arī izstāstītajām atmiņām.»

Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka, M. (2022) Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (138.-153.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Turpinājumā tiks aplūkota vecāku, vecākās paaudzes kopumā loma atmiņu pārnesē un etniskās identitātes veidošanā trimdas latviešu otrajā paaudzē. Otrā pasaules kara nogalē Latvijas Centrālās padomes organizētajās bēgļu laivās uz Zviedriju mērķtiecīgi tika evakuēti redzamākie Latvijas kultūras, izglītības, zinātnes un politikas darbinieki. Tā Zviedrijā nokļuva liela daļa Latvijas intelektuālās un politiskās elites, un viņu proporcija attiecībā pret pārējiem bēgļiem, iespējams, bija lielāka nekā citviet pasaulē izkliedēto latviešu diasporās. Daudzi stāstītāji joprojām lieto atsauci uz Zviedrijā plaši pārstāvēto Latvijas eliti, lai raksturotu Zviedrijas latviešu kopienu kā īpašu un no citām latviešu kopienām atšķirīgu (Bela 2010).»

Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne, V. (2022) Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (4.-17. lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Mūsu projekts pēta atmiņu ceļošanu no paaudzes uz paaudzi. Mēs iezīmējam šos ceļojumus, pētot vairāku paaudžu dzīvesstāstus, it īpaši tos, kurus stāstījuši vienas ģimenes dažādu paaudžu pārstāvji. Naratīvā perspektīva ļauj identificēt ne tikai to, kas ir vai nav pārnests no vienas paaudzes uz citu, bet arī īpašos valodas paņēmienus, kā atmiņu pārnese ir notikusi. Kā stāstījuma pētnieki mēs pievēršam uzmanību arī valodas formai, ne tikai tās nozīmēm. Lai gan mūsu pētījums sākās, sekojot šiem mērķiem, tā gaitā saskārāmies ar vairākiem citiem jautājumiem. Tie saistīti ar literatūrā bieži sastopamiem jēdzieniem – atmiņu vietām, aizmiršanu, identitātes atrautību, visbeidzot – ar pašu paaudzes jēdzienu.»

Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2022) Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (78.-93.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Mūsdienu migrācija no Latvijas, kam bieži ir ekonomisks raksturs, var tikt aplūkota postmodernās paradigmas prizmā, savukārt trimdai, kas ir specifiska migrācijas forma, drīzāk raksturīga sedentārismam atbilstoša, nekad nezūdoša pieķeršanās zaudētajai vietai un zemei kā identitātes avotam un vienīgajām mājām. Taču vai tas ir vienīgais, ko varam saklausīt trimdas latviešu dzīvesstāstos? Un vai ir taisnība novērojumam, ka jautājums «kur ir mūsu mājas» bieži vien daudz sarežģītāks un arī akūtāks ir nevis tiem, kuri paši piedzīvojuši migrāciju (trimdas pirmajai paaudzei), bet gan tiem, kas to ir mantojuši (otrajai paaudzei) (Stock 2017)? Šie ir jautājumi, kas tiks risināti izklāsta turpinājumā, analīzi balstot NMV krājuma intervijās ar dažādu paaudžu trimdas (pēc 1991. gada – diasporas) latviešiem Lielbritānijā un ASV.»

Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. (2022) Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (52.-77.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Publiskajos diskursos regulāri parādās atsauces uz «padomju cilvēku», tā domāšanas un rīcības veidiem, bieži neprecizējot, kas ar to tiek domāts, tādējādi padomju cilvēka kategorijā automātiski nonāk teju vai visi, kuru dzīves pieredze bijusi saistīta ar Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku un uz kuriem var novelt atbildību gan par kļūdām politiskajos procesos, gan par nepietiekamo vakcinācijas pret Covid-19 aptveri. Tomēr nodaļa nepretendē uz sarunu par padomju pieredzes un tās nesēju ietekmi uz procesiem postpadomju sabiedrībā. Tā vietā uzmanības centrā izvirzīti trīs jautājumi: 1) ko varam definēt kā «padomju paaudzi», 2) kāda ir padomju pieredze komunikatīvajā atmiņas laukā un 3) kā notika un cik nozīmīga ir bijusi atmiņu pārnese šīs paaudžu grupas identitātes veidošanā.»

Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Lūse, A. (2022) Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (154.-179.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Gan mutvārdu vēsturē, gan antropoloģijā un socioloģijā daudz uzmanības veltīts tam, kā iepriekšējo paaudžu piedzīvotais tiek pārmantots ne tikai vārdos ietvertu zināšanu un ieskatu formā, bet arī – veidojot attieksmes un raksturus, nostiprinot prasmes, ievirzot morālas izvēles. Pārņemt izteicienus, rakstura šķautnes, reiz atzinīgi vērtētus – vai vismaz tā atainotus – rīcības modeļus tomēr nenozīmē vienkārši reproducēt dzirdēto vai vēroto. Indivīdu rīcība katrā nākamajā paaudzē var būt līdzīga, bet ar citu jēgu, vai – otrādi – tiek meklēti jauni paņēmieni vai ceļi, kā apliecināt pārmantotas nozīmes un vērtības, kā arī paust jūtas pret tiem, kuru ētiskā nostāja likusi vilties. Īpaši radinieku lokā notikumi, rīcības akti un komentāri par tiem – pārstāsti, nostāsti un atmiņas – nekad nepieder tikai vienai paaudzei vien. Tie pārtop par «dzimtas scenārijiem» un ievirza nākamo paaudžu attieksmes un izvēles (Stack and Burton 1993; Stack and Burton 1994).»

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M., Garda-Rozenberga, I. (2022) Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (180.-234.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Elvīra Elksne (dzimusi 1906. gadā): Pilsētniece laukos. Triju gadu vecu mani aizveda uz laukiem, jo vecāki tur bija iepirkuši zemi. Sākumā dzīvojām rijā, kamēr cēla pastāvīgo dzīvojamo ēku. Tur bija māla klons, un man ļoti nepatika, jo viss bija tumšs un drēgns. Es raudāju un prasījos atpakaļ pie tantes uz Rīgu. Manai mammai divas māsas bija ar kalpiem apprecējušās, par cik vectēvs, vecāmāte ar bija kalpu cilvēki. Viņas atnāca te, uz Rīgu. Un arī labi dzīvoja, kā strādnieki pat ļoti labi dzīvoja. Karš visu sajauca. Un pēc kara māsīcas, brālēni (man bija 9 brālēni un 6 māsīcas), visi skolojās un pēc kara dzīvoja Rīgā. Cits vairāk, cits mazāk izskolojās. Mammas māsai bērnu nebija, es viņai biju tas audžubērns. Tā mana mamma ar māsu, abas divas, bija norunājušas.»

Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)

Fri, 31 Jan 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2016) Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945). Vēsture: avoti un cilvēki. XXIII (96.-104. lpp.) Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds «Saule»

Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der?

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Bormane D. (2018). Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der? Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 90-96). Rīga: LU FSI

Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2019) Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās. Perpetuum mobile 2019 : Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums (106.-116. lpp.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Lauku īpašums atmiņās un dzīvesstāstos Daugavpils novadā

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2018) Lauku īpašums atmiņās un dzīvesstāstos Daugavpils novadā. Daugavpils novads. Vietas vērtība: monogrāfisks rakstu krājums (120.-135. lpp). Rīga: Zinātne

Mutvārdu vēstures pieejas kritiskais potenciāls

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. (2018). Mutvārdu vēstures pieejas kritiskais potenciāls. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 63-76). Rīga: LU FSI.

Pagātnes konstruēšana Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos: no nacionālās identitātes uz atmiņu kopienu konceptu?

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. (2018). Pagātnes konstruēšana Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos: no nacionālās identitātes uz atmiņu kopienu konceptu? Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 77-82). Rīga: LU FSI.

Remembering Genocide: Extermination of Roma during the Second World War in Latvia

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. & Garda – Rozenberga, I. (2018) Remembering Genocide: Extermination of Roma during the Second World War in Latvia. Balkan and Baltic States in United Europe. Histories, Religions and Cultures II (pp. 23-44). Sofia: Paradigma Publ.Hause.

Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. Skultāne, V. (2018). Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 83-89). Rīga: LU FSI.

Vērtības pārvērtējot: Alana Finkelkrauta darbā «Slimā identitāte»

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Beitnere-Le Galla D. (2018). Vērtības pārvērtējot: Alana Finkelkrauta darbā «Slimā identitāte». Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 97-107). Rīga: LU FSI.

Sociālā antropoloģija Latvijā

Mon, 20 Aug 2018 23:33:10 +0300

Atsauce: Lūse A. (2018) Sociālā antropoloģija Latvijā. Nacionālā enciklopēdija.

Pirmdzimtais mantinieks: prioritāro tiesību atspulgi latviešu tiesību folklorā un literatūrā

Mon, 21 Aug 2017 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Pirmdzimtais mantinieks: prioritāro tiesību atspulgi latviešu tiesību folklorā un literatūrā. Apokalipsy bałtyckich światów = The Apocalypses of the Baltic Worlds (pp. 279-291). Poznan: Wydawnictwo Rys, 2017.

Tēvu zemes vērtība un mantošanas ieražas Dundagas novadā

Mon, 21 Aug 2017 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Tēvu zemes vērtība un mantošanas ieražas Dundagas novadā. DižDundaga: apcerējumi par Dundagas novadu: monogrāfisks rakstu krājums (57.-71. lpp.). Rīga: Zinātne

«No upenēm līdz kartupeļiem»: laika ritums lauku cilvēka dzīves tēlojumā