5 | Mutvārdu vēsture Latvijā

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Thu, 03 Mar 2022 23:20:55 +0300

Saturs

Vieda Skultāne
Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi

Edmunds Šūpulis
Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā

Kaspars Zellis
Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese

Maija Krūmiņa
Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Māra Zirnīte
Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Ginta Elksne
«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Maruta Pranka
Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos

Agita Lūse
Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas
Ievas Gardas-Rozenbergas, Māras Zirnītes komentāri

Pārcēlāji

Sat, 18 Dec 2021 00:00:00 +0000

Grāmatas galvenie varoņi ir Latvijas valsts vienaudži Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons un Ēriks Tomsons, kas jaunu cilvēku aizrautībā glāba Latvijas iedzīvotājus no otrreizējās padomju okupācijas. Ilgu laiku par viņiem nekas netika dzirdēts. Latvijas Centrālās padomes uzdevumā viņi darbojās nelegāli un bieži palika nezināmi pat laivās pārceltajiem. Tikai mūža otrajā pusē viņi beidzot varēja uzticēt atklātībai savus neparastos dzīvesstāstus – kā Latvijā, tā Zviedrijā. Līdz ar šo grāmatu, mutvārdu vēstures pētnieku sakopota, ilgstoši noklusētā pieredze nodota atklātībai.

Atmiņās skarti daudz mazpazīstami notikumi, fakti un detaļas. To papildina Kaspara Zeļļa zinātniskie komentāri. Sastādītāja Māra Zirnīte, grāmatu izdošanai sagatavoja LU Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts». Ievads, pēcvārds un personu rādītājs paver plašāku ieskatu laikmetā, notikumos un tajos iesaistītajās personās.

Ar sērijas «Bezbailīgie» starpniecību pagātne tiek tuvināta tagadnei. Varoņi, kas nebaidījās nāves, piedzīvoja garus mūžus. Sērijas pirmā grāmata «Nakts jau nav tikai gulēšanai» bija veltīta Latvijas Centrālās padomes bēgļu laivu sakarniecei Valentīnei Lasmanei, kura nodzīvoja 102 gadus. Laimonis Pētersons nodzīvoja 87 gadus, Pēteris Jansons – 98. Trešais atmiņu autors Ēriks Tomsons grāmatu sagaida pirms savas 103. dzimšanas dienas 31. decembrī.

Grāmata sagatavota LZP FLPP «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros, izdota ar Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda un Latviešu fonda (ASV) atbalstu.

Grāmatas pieejamas šeit.

Lūžkilā

Mon, 09 Aug 2021 00:00:00 +0000

Māra Zirnīte (no livones.net): «Ciemi, apdzīvotas vietas pakāpeniski aiziet no mūsu zemes, un tas jau šķiet neapturami. Bet vai tāpēc tas nesāp, vai nav jāmēģina šo straujo gaitu palēnināt vai vismaz pavērties uzmanīgi – kas ir tas, ko zaudējam, un ko no tā iespējams paturēt. Tāds bija mērķis, kad pagājušā gadsimta 80. gados divas individuālās pētnieces Vaira Strautniece un Māra Zirnīte izkāpa autobusu pieturā Lūžņas. No senās godības – pirms kara apdzīvotajām 30 mājām – nekas gandrīz nebija palicis. Visapkārt tukšs un kluss – kā jau pierobežas aizliegtajā zona militāro objektu ielenkumā.

Uz zemes gulošs jumts atgādināja par Daviņu mājas vietu. Bet kaimiņu sētā saimniece pavēra durvis, un atklājās cita pasaule, kura piederēja pamatiedzīvotājiem. 1984. gadā Lūžciemā vēl varēja sastapt Lizeti Švanenbergu Jaunbeltēs, Alvīni un Ernestu Mūrniekus Krūmkalnos un Emmu Šarloti Belti Dižkāpu mājās.

Pētnieces Lūžņās ieradās bieži, tika fotografēts un diktofonā ierakstīti atmiņu stāsti līdz pat 1990. gadam, kad vietējo balsis te apklusa. Albumā sakārtotas redzētās un uzklausītās dzīves liecības. Fotogrāfijas ļauj atgriezties pēdējo apdzīvoto sētu ikdienas norisēs un vērot, kā cilvēki uztur savas nelielās saimniecības – kopj lopus, gādā sienu un pavada aizgājēju uz kapsētu. Apglabāšanā palīdz robežsardzes zaldāti, ar kuriem tiek uzturētas kaimiņattiecības. Reizi gadā uz kapusvētkiem ciems atdzīvojas – atbrauc tie, kas te kādreiz dzīvojuši. Pēc tam visi pulcējas Krūmkalnos, un arī viņus var redzēt fotogrāfijās.

Albums pāršķir 20. gadsimta vēstures lappuses. Tajā ievietots Ernesta Mūrnieka apraksts par Lūžciema mājām, ko viņš vēl atcerējās no bērnības pirms Pirmā pasaules kara. Bijušo ciema ainavu papildina starpkaru iedzīvotāju fotogrāfijas no Ventspils muzeja krājuma. Albuma nosaukums «Lūžkilā» atgādina par lībiskās kultūras pēdām, gan arī to savdabīgo lībiski latviskās kultūras savijumu, kas raksturīgs lībiešu krasta zvejniekciemiem. Vēl 20. gadsimta sākumā arī Lūžņās piestāja lībiešu folkloras un valodas pētnieki Oskars Loritss un Lauri Ketunens. Viņi ieskaņoja fonogrāfā Lizetes mātes Marijas Leites (dzim. Lindenberg) lībiešu valodu, kas piederēja rietumu dialektam. Mēs savukārt ieskaņojām Lizetes, Alvīnes, Ernesta un Emmas Šarlotes tāmnieku dialektu un centāmies to attēlot rakstveidā.

Tagad, 21. gadsimtā, dzīve vēl turpinās Krūmkalnu sētā, kur teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu izveidojuši kristīgās meditācijas namu. Cilvēki te ierodas garīgo spēku atjaunošanai. Un tas, ko no sava pagalma skatīja Alvīne un Ernests Mūrnieki, ir arī Jura Rubeņa redzeslokā un izteikts vārdos: «Aukstās un skaidrās naktīs debesis vienmēr ir pilnas zvaigžņu. Vakaros nav iespējams šķērsot Krūmkalnu pagalmu, nepaceļot acis uz augšu. Palūkojoties debesīs, tu pēkšņi nonāc aci pret aci ar noslēpumaino bezgalīgo Visuma telpu, kurā norisinās mūsu mazā un īsā dzīve. Nereti šāda palūkošanās zvaigznēs atgādina mums, ka katrs no mums sevī nes tikpat bezgalīgu iekšējo telpu – savu apziņu. Un mēs atrodamies starp divām bezgalībām, balansēdami uz Visuma un mūsu apziņas šīs šaurās robežas. Tie ir mūsu dzīves mērogi.»

Lai dzīve kādā vietā turpinātos, ir jāizjūt, kas cilvēkus gadu simtiem te saistījis un licis aizvien no jauna atgriezties.»

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Ja vēlaties iegādāties šo grāmatu, lūdzu, rakstiet: mutvarduvesture@gmail.com

Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts

Tue, 02 Mar 2021 00:00:00 +0000

Valentīne Lasmane piedzima Ukrainā, mūžībā devās 102 gadu vecumā Stokholmā. Augusi Latvijā starp divām kultūrām, no jaunības aizrautīgi meklēja iespēju kalpot lieliem mērķiem. Viņa mācījās pārvarēt bailes, kas atkāpās īstu briesmu priekšā. Otrā pasaules kara laikā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes vadītā pretošanās kustībā, kļuva par Ventspils grupas bēgļu laivu sakarnieci. Dienu pirms kureliešu aresta neveiksmīgi mēģināja viņus pierunāt evakuēties. Izdevās pārvest pāri jūrai ebreju, kurš bija slēpies Kurzemes mežos. Nokļūstot trimdā, Valentīne izmantoja ikvienu iespēju atgādināt par Latvijā okupāciju, piedalījās «Gaismas akcijas» rīkošanā politiski represētās vīra māsas Lidijas Lasmanes-Doroņinas atbrīvošanai. Šie un citi notikumi ieraksta Valentīnes dzīvesstāstu Latvijas vēstures atmiņā.

Ciešā saite ar Latviju nepārtrūka arī tad, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, viņa mūža beigās nolēma palikt Zviedrijā, kur auga mazbērni. Tomēr viņas uzmanības loks bija daudz plašāks. Valentīne sakopojusi bēgļu atmiņas «Pāri jūrai: 1944./45.g.», sarakstījusi latviešu valodas mācību grāmatu cittautiešiem un turpināja mācīt latviešu valodu gandrīz līdz 100 gadu vecumam. Viņai rūpēja Baltijas tautu kultūra, un dzīvesstāsta izskaņā izskan cerība, ka latviešiem vēl izdosies savu identitāti izdzīvot, jo svarīgi, ko katra maza tauta var dot cilvēces kultūrai.

Ar šo grāmatu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un apgāds «Mansards» aizsāk mutvārdu vēstures sēriju «Bezbailīgie» – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas. Grāmata sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros un izdota ar VKKF, PBLA KF, Latviešu Fonda un citu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu atbalstu.

Recenzijas par grāmatu:
A. Mellupe «Ar godīguma mēru caur liesmām un neziņu…» (laikraksts «Latvietis», 17.02.2021)
B. Simsone «Laiva uz tālo krastu» («SestDiena», 18.03.2021)

Grāmata nopērkama Rīgā lielākajās grāmatnīcās vai pasūtot to (arī no ārzemēm) apgāda Mansards interneta portālā: https://www.apgadsmansards.lv/lv/book/617/nakts-jau-nav-tikai-guleshanai/

Sirds bez romantikas: dakteris Aris Lācis stāsta par dzīvi

Thu, 31 Dec 2020 00:00:00 +0000

Daktera Ara Lāča stāstu par dzīvi literāri sakārtojusi Gunta Darbiņa, izdošanai sagatavojusi Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros. Izdevuma tapšanu atbalstījuši: Rīgas Dome, Latvijas Universitātes Akadēmisko pētījumu atbalsta programma.

Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā

Sun, 06 Aug 2017 23:20:55 +0300

Saturs

Vieda Skultāne
Ievads. Patības morālie avoti 7–17

Māra Zirnīte
Etnisko kultūru saskarsmes dzīvesstāstos 18–50

Kaspars Zellis
Kolektīvā atmiņa un pagātne Latvijas krievu dzīvesstāstos 51–74

Nadežda Pazuhina
Saskatīt sevi: pašrefleksija un identitātes konstruēšana krievu dzīvesstāstos 75–97

Edmunds Šūpulis
Mēs esam tādi paši kā jūs: romu atmiņas kultūra un etnicitāte 98–122

Dagmāra Beitnere-Le Galla
Pašizpratne un piederības meklējumi krievu dzīvesstāstos 123–154

Maruta Pranka
Ieguvumi un zaudējumi: veiksmes un neveiksmes izpausmes dzīvesstāstos 155–174

Ieva Garda-Rozenberga, Maija Krūmiņa
Būt brīvam: identitāte un brīvības dažādība etniskajos dzīvesstāstos 175–199

Vieda Skultans
Afterword. Belonging and Separation in Roma, Russian and Latvian Life Stories 200–211

Visi esam sava laikmeta bērni

Mon, 08 Aug 2016 18:32:14 +0300

Video ieskats grāmatas atklāšanas pasākumā:

Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945

Fri, 21 Aug 2015 00:00:00 +0000

Albuma sastādītāji ir Māra Zirnīte un Aigars Lielbārdis. Albuma fotogrāfiju un dzīvesstāstu vēsturiskais konteksts skaidrots ievadrakstos un fotogrāfiju komentāros, to autori ir Māra Zirnīte, Aigars Lielbārdis, Paulis Lazda (ASV), Ruta Hinrikusa (Igaunija), Maija Krūmiņa un Kaspars Zellis. Grāmatas dizainu veidojis Krišs Salmanis.

Albums sagatavots un izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Ziemeļvalstu un Baltijasvalstu mobilitātes programmai Nordik CulturePoint, Latviešu fonda ASV un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda atbalstu. Albuma un izstādes prezentāciju atbalsta Zviedrijas vēstniecībā Latvijā.

Radio intervija ar albuma sastādītāju, filoloģijas doktoru Aigaru Lielbārdi.

Vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājiem

Tue, 09 Sep 2014 15:05:04 +0300

IEVADS

MUTVĀRDU VĒSTURE – KAS TĀ IR UN KĀPĒC TO UZKLAUSĪT

Par mutvārdu vēsturi 13
Kāpēc jāuzklausa mutvārdu vēsture 15
Mutvārdu vēsture vai dzīvesstāsts 17
Nacionālā mutvārdu vēsture 21

KĀ SĀKT MUTVĀRDU VĒSTURES PĒTĪJUMU

Ideja – mērķis 25
Pētījuma plānošana 26

INTERVIJA: SOLI PA SOLIM

Kā atrast intervijai vajadzīgo cilvēku 29
Vienošanās par interviju 31
Intervētāja stratēģija un taktika 36
Intervijas vadīšana 44
Jautājumu tipi 51
Intervijas noslēgums 55
Ētika 57

INTERVIJU TEHNIKA, DOKUMENTĀCIJA, ARHIVĒŠANA

Audio digitālās fiksācijas tehniskie risinājumi 63
Intervijas ieskaņošana 65
Audio datu apstrāde un glabāšana 66
Interviju dokumentācija 67
Intervijas arhivēšana un uzglabāšana 78

KAS NOTIEK PĒC INTERVIJAS

Dzīvesstāstu pievienošana krājumam 82
Dzimtas biogrāfija un atmiņu publikācijas 83
Izglītojošās ievirzes 86

TIEM, KAS SAVAS ATMIŅAS RAKSTA PAŠI

Tīnas Kirsas padomi 96
Birutas Abulas padomi Kā lai uzsāku 117

NOBEIGUMAM 130

GUIDELINES 139

ISBN 978-9934-506-15-4

Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību

Fri, 09 Aug 2013 15:40:09 +0300

Rakstu krājums Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību piedāvā 31 rakstu, kas sagatavoti, balstoties uz 2012. gadā LU aģentūras LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Stokholmas Universitātes Vēstures nodaļas un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas Dzīves-stāsts organizētajā konferencē lasītajiem ziņojumiem. Raksti sakārto-ti piecās nodaļās, kas katra veltīta kādam ar mutvārdu vēstures izpēti saistītam jautājumam.

Annotation (in English)

The collection of papers focuses on oral history in dialogue with society, including society’s involvement in the research process from the source material to its link back to society, when researchers share the results of their research. At the same time, this collection also touches on issues of research ethics and oral history methodology and its approach to the study of topical, socially sensitive issues as well as innovative publications and projects.

ISBN 978–9934–506–14–7

Dzīvesstāsts un pašapziņa. Mutvārdu vēsture Latvijā

Wed, 08 Aug 2012 18:32:14 +0300

Oral History: Migration and Local Identities

Wed, 31 Aug 2011 00:11:16 +0300

Migration—whether collective, individual, voluntary, or involuntary—has been a significant aspect of the Latvian historical expe- rience and of historical experience worldwide. Migration creates a watershed between life as hitherto lived and the new life. Migration affects tradition, life-style, and identities and sets up a mutual exchange in customs and behaviour between the host community and the immigrants. The identity of the new country shapes the new immigrants even as they shape the new country.

The conference and this online proceedings have been dedicated in memory of Prof. Augusts Milts (1928–2008), the scientific director of the National Oral History Project and an important figure in the development of Latvian oral history research.

Augusts Milts, a philosopher and professor of ethics, was invited to organize the People’s Archive (Cilvēkarhīvs) memoirs collection at the Latvian Culture Foundation (Latvijas Kultūras fonds) at the end of the 1980s. When Latvia regained its independence, the People’s Archive was transferred to the National Oral History project at the Institute of Philosophy and Sociology. The project now contains more than 3000 life stories.

Migration as a Catalyst for Values

Baiba Bela.
Exile as a Catalyst for Values 8
Aija Lulle.
Home Redefined: Latvians in Guernsey 23
Inta Gale-Carpenter.
Staged History in a Siberian Village 34

Migration and Narration

Maija Hinkle.
Creating a Collective Latvian-American Narrative from Group and Individual Life Story Interviews 55
Tiiu Jaago.
Migration: Stereotypes and Experience from a Folkloristic Viewpoint 69
Ilze Akerberga.
Interpreting the Past in Two Life Story Documentaries: Dzīvesstāsts in Latvia and Museu da Pessoa in Brazil 82
Anu Korb.
The Adaptation of Russian-Born Estonians and the Sharing of Remigration Stories 90
Amy Niang.
Narrating Identity: Oral Tradition between Master Accountand Marginal Histories 105

Migration and Identity

Arta Ankrava.
Negotiation of Latvian Identity in London’s Latvian Community 120
Aivar Jürgenson.
Everlasting Desire for the Center of the World: The Creation of Homeland. An Example of Siberian Estonians 138
Marta Kurkowska-Budzan.
“From Wilderness to Poland”—the Fates and Identity of Kurpie Migrants in Podlasie. Case Study: Przytuły-Las 150
Mara Zirnite.
Curonian Language in Sweden: Saved by Migration 160

Narrating Migration in Nordic Countries

Edmunds Supulis.
The Exile Community as a Social Movement: LatviansinSweden 173
Rutt Hinrikus.
Two Homelands 181
Outi Fingerroos, Riina Haanpää.
Strangers from the East— Narratives of Karelian Exiles and Re-immigrants from Russia Regarding Their Integration in Finland 193

Migration and Totalitarian Regime

Ieva Garda Rozenberga.
Migration and the Totalitarian Regime: Discourse of the Soviet Totalitarian System in Life-StoriesofLatviansinSweden 213
Maruta Pranka.
Migration as Loss of Home 222
Anu Printsmann.
Moral Geography and Life Stories: Estonian “Siberia”inKohtla-Järve 232

ISBN 978-9984-624-79-2

Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā

Wed, 17 Aug 2011 01:00:22 +0300

Saturs

Starp zilo jūru un zaļo mežu
Emilija Rulle
Irmgarde Matilde Cerbaha un Elfrīda Virgīnija Žagare
Kārlis Dišlers
Alvīne Mūrniece
Paulīne Kļaviņa
Līvu zeme nepazūd
Livonians in Northern Kurzeme
List of photos
Nacionālā mutvārdu vesture
The National Oral History
Slīteres nacionālais parks
Slitere National Park
Līvu krasts Eiropas zaļās jostas teritorijā
The Livonian Coast – an area within the European Green Belt

Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem

Fri, 06 Aug 2010 23:07:00 +0300

Saturs (raksti)

Baiba Bela
Ievads. 9 – 13
Baiba Bela
We didn’t go to Sweden to become Swedes. Summary. 332 – 335
Baiba Bela
Latviskās identitātes saglabāšana, tālāknodošana un tās dažādība 15 – 44
Dagmāra Beitnere
Zviedrijas latvieši: intelektuālās trimdas skices 45 – 63
Edmunds Šūpulis
Biogrāfija un kopiena: aktīvā trimda dzīvesstāstos 64 – 80
Ieva Garda-Rozenberga
Ceļš uz Zviedriju: migrācijas sāgas 81 – 97
Dace K. Bormane
Viens dzīvesstāsts – divi teksti: no mutiskā uz rakstīto 98 – 104
Māra Zirnīte
Dzīvesstāstu ekspedīcijas pie latviešiem zviedru zemē 105 – 148

Kara zēna atmiņas

Sat, 01 Sep 2007 00:00:00 +0000

Pašās kara beigās Gaisa spēku izpalīgos Latvijā mobilizēja četrus tūkstošus 1927. gadā dzimušo, un pieci simti sešdesmit 1928. gadā dzimušo pieteicās paši. Atsaukties mudināja ne tikai baigā gada briesmu darbi, bet arī romantika, piedzīvojumu alkas. Liela daļa tā laika zēnu bija redzējuši tikai tuvāko apkārtni. Dažam pat Rīgas apmeklējums bija piedzīvojums, kur nu vēl iespēja iepazīt pasauli. Cik no viņiem izdzīvoja – grūti spriest. Kad 1994. gadā Rīgā no visas pasaules sapulcējās bijušie Gaisa spēku izpalīgi, viņu bija pieci simti.

Laimoņa Upmaļa vienā gadā piedzīvotā pietiek veselam mūžam: 1944. gada 19. septembrī Rīgā tiek pārdzīvota šausmu nakts, kad pēc krievu bombardēšanas nākas apglabāt 41 kritušo biedru. Ceļā no Rīgas uz Liepāju – nākamie upuri. Kā likteņa laimes spēle ir brauciens ar kuģi no Liepājas uz Vāciju. Tad apmācības Sudetijas apgabalā Egerā (tagad Čehijas pilsēta Heba) un Austrijā Alpu tuvumā, pēc tam jau dzīve tuvas frontes apstākļos un visā ikdienas riska bardzībā Rūras apgabalā pie Moenes ezera (Möhnesee), kur vēlāk pēc kara dzīvoja rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Dienu bez trauksmes un bumbošanas briesmām Rūras apgabalā varēja uzskatīt par Dieva dāvanu.

ISBN 978–9984–9599–5–5

Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība

Tue, 21 Aug 2007 00:00:00 +0000

SATURS

Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība Māra Zirnīte

DZĪVESSTĀSTI

Stāsta dzīve valodā: naratīvās stratēģijas Latvijas un trimdas dzīvesstāstos Baiba Bela

Mutvārdu vēstures pētīšanas nozīmīgums Latvijā 34 Vieda Skultāne, tulkojusi Baiba Bela

ALA Mutvārdu vēstures projekts un trimdas identitāte Amerikas latviešu dzīvesstāstos Maija Hinkle

Biogrāﬁskās pētniecības attīstība Igaunijā Ene Keresāre, tulkojusi Maruta Pranka

Par igauņu dzīvesstāstu kolekciju Ruta Hinrikusa, tulkojusi Maruta Pranka

No balss līdz rakstam – mutvārdu stāstījuma atšifrēšanas problēmas un iespējas Nikole Naua

VĒSTURE

Personiskā pieredze un politiskās pārmaiņas Vācijā Aleksandrs fon Plato, tulkojusi Baiba Bela

Politiskā pāreja, identitātes meklējumi un vēsturisko zināšanu zudumi Ungārijā Jūlija Vajda, tulkojusi Maruta Pranka

Pagātnes un laika interpretācijas pētīšana no pārmantojamās vēstures viedokļa Tīu Jāgo, tulkojis Valts Erenštreits

Par somu pilsoņu kara atcerēšanos un aizmiršanu: pazudušais vīrs, «izstāstītais» tēvs Ulla-Maija Peltonena, tulkojusi Maruta Pranka

Jaunas dimensijas vides vēstures pētījumos: pilsētas, kari un atmiņas Simo Lakonens, tulkojusi Maruta Pranka

Ekspedīcijas pie Brazīlijas latviešiem. Pretrunas mutvārdu un rakstu avotos Brigita Tamuža

Video liecības kā vēstures avoti Andrejs E. Feldmanis

Dzīvesstāsts vēstures mācīšanā Danute Dūre, Ieva Gundare

KULTŪRA

Dzīvesstāsti: mutvārdu vēstures un folkloras saskares Janīna Kursīte

Teksts un konteksts personīgās pieredzes stāstos Ieva Garda

Latviešu trimdas romāni kā dzīvesstāsti: analīzes modelis Juris Rozītis, tulkojusi Baiba Bela

Mīlestības tēma dzīvesstāstos Dagmāra Beitnere

Eksponāti atdzīvojas: mutvārdu vēsture un muzeju krājumu interpretācija Marianna Auliciema

Dzīvesstāsts – kultūrvēsturisks avots muzejā Ilze Gaujēna

Jurjānu dzimtas muzejs Inese Mailīte

Dzīvesstāsts kā viens no kultūrvides izpētes avotiem Agrita Ozola

Intervija un interpretācija: lokālā identitāte etnoloģijas pētījumos Lilita Vanaga

SABIEDRĪBA

Diskurss zviedru strādnieku dzīves naratīvos Bū G. Nilsons, tulkojusi Baiba Bela

Par kvalitatīvo un kvantitatīvo metožu izmantošanu nabadzības pētījumos Ilze Trapenciere

Patības balss un cēloņsakarību atbalss stāstos par krīzes pieredzi Agita Lūse

Atmiņu vijumi: dzīves aprakstīšanas grupas Toronto igauņu vidū Tīna Kirss, tulkojusi Velga Vēvere

«Ciems Latvija» Amerikas vidienē Biruta Abula

Latviešu vīriešu identitātes attīstība dzīvesstāstos Amerikā un Latvijā Sandra Sebre

Latviešu rakstura iezīmes stāstos par ebrejiem pirmskara Latvijā Irēna Saleniece

Dzīvesstāsti starpnacionālā kontekstā: Sibīrijas vāciešu etnoss Leonija Vusa-Mundeciema

Multikulturālisma iezīmes dzīvesstāstos: divkopienu sabiedrība vai multikulturālisms? Ilze Vasariņa

No biogrāﬁjas uz reģionu – par konkrēta gadījuma datu vispārinājuma problēmu Tomass Loers, tulkojis Edmunds Šūpulis

Telpas logoss domāšanas ainavā Dace K. Bormane

Identitāte reģionālās attīstības kontekstā Maruta Pranka

ISBN 9984-624-44-7

Empathy and Healing: Essays in Medical and Narrative Anthropology

Sun, 01 Apr 2007 00:00:00 +0000

Oral History Sources of Latvia: History, Culture, Society Through Life Stories

Tue, 17 Aug 2004 01:09:58 +0300

I. Life Stories from Latvia

Māra Zirnīte.
A selection of oral history sources for the international conference “The Role of Oral History in Shaping Cultural and Personal Identity” 5

Nicole Nau.
Selected fragments of Latvian life stories 9 Marija Lûse (Arch. No. NMV 1572), prepared for publication by Ieva Garda 31 Alma Dreimane (Arch. No. NMV 374), prepared for publication by Baiba Bela-Krûmiòa 40

Pēteris Ančupāns (Arch. No. NMV 556),
prepared for publication by Māra Zirnīte 61

Ausma Vilma Arāja (Arch. No. NMV 1055),
prepared for publication by Māra Zirnīte 64

Austra Lāce (Arch. No. NMV 1099),
prepared for publication by Māra Zirnīte 79

Valērija Sieceniece (Arch. No. NMV 74),
prepared for publication by Māra Zirnīte and Ieva Garda 87

II. Life Stories from the USA

Maija Hinkle.
American Latvian Association’s oral history project “Exile Life Narratives” 104

Māra Lipace (Arch. No. NMV 786),
prepared for publication by Maija Hinkle 109

Irēne Celtniece (Arch. No. NMV 820),
prepared for publication by Maija Hinkle 114

Kļaviņu Juris (Arch. No. NMV 787),
prepared for publication by Maija Hinkle 127

Oskars Hercs(Arch. No. NMV 855),
prepared for publication by Maija Hinkle 142

Elizar Rabinovich (Arch. No. NMV 803),
prepared for publication by Maija Hinkle 149

Kārlis Íuzulis (Arch. No. NMV 815),
prepared for publication by Maija Hinkle 156

Baiba Dumpe (Arch. No. NMV 863),
prepared for publication by Biruta Abuls 187

III. Outline of Latvian History in the 20^th Century

Māra Lazda.
Latvia and its people in the 20th century 207

ISBN 9984-9599-2-9

Mutvārdu vēstures avoti: izlase. Dzīvesstāsti — vēsturē, kultūrā, sabiedrībā

Sun, 17 Aug 2003 01:16:46 +0300

Saturs

I. Dzīvesstāsti Latvijā

Ievads,
Māra Zirnīte 5

Zenta Gudiņa, NMV 1733,
sag. Dagmāra Beitnere 9

Marija Lūse, NMV 1572,
sag. Ieva Garda 16

Alma Dreimane, NMV 374,
sag. Baiba Bela-Krūmiņa 25

Pēteris Ančupāns, NMV 556,
sag. Māra Zirnīte 59

Valerija Stiuriņa, NMV 539,
sag. Anna Stafecka 61

Ausma Arāja, NMV 1055,
sag. Māra Zirnīte 66

Austra Lāce, NMV 1099,
sag. Māra Zirnīte 79

Jānis Neilands, NMV 234,
sag. Māra Zirnīte 90

Ēvalds Siliņš, NMV 991,
sag. Dace Bormane 100

Valērija Sieceniece, NMV 74,
sag. Māra Zirnīte, Ieva Garda 103

II. Dzīvesstāsti ASV

ALA mutvārdu vēstures vākšanas projekts – «Dzīvesstāsti trimdā»,
Maija Hinkle 121

Māra Lipace, NMV 786,
sag. Maija Hinkle 126

Irēne Celtniece, NMV 820,
sag. Maija Hinkle 131

Kļaviņu Juris, NMV 787,
sag. Maija Hinkle 143

Oskars Hercs, NMV 855,
sag. Maija Hinkle 158

Elizars Rabinovičs, NMV 803,
sag. Maija Hinkle 165

Kārlis Ķuzulis, NMV 815,
sag. Maija Hinkle 172

Baiba Dumpe, NMV 863,
sag. Biruta Abula 205

Ronis — Mana būdiņa un pils

Sat, 17 Aug 2002 01:14:16 +0300

Spogulis: Latvijas mutvārdu vēsture

Fri, 17 Aug 2001 01:07:05 +0300

Saturs

Ievads: no «Cilvēkarhīva» līdz Nacionālās mutvārdu vēstures projektam
Modelis: avoti un interpretācija
Metode: kā tuvoties dzīvesstāstu analīzei
Izziņa: perspektīvas pēc mutvārdu vēstures semināra Mazirbē
Neuzrakstītās vēstures avoti: intervijas, atmiņas, komentāri
Par autoriem

The Testimony of Lives: Narrative and Memory in Post-Soviet Latvia

Wed, 01 Apr 1998 00:00:00 +0000

5 | Mutvārdu vēsture Latvijā

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Saturs

Pārcēlāji

Lūžkilā

Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts

Sirds bez romantikas: dakteris Aris Lācis stāsta par dzīvi

Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā

Saturs

Visi esam sava laikmeta bērni

Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945

Vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājiem

IEVADS

MUTVĀRDU VĒSTURE – KAS TĀ IR UN KĀPĒC TO UZKLAUSĪT

KĀ SĀKT MUTVĀRDU VĒSTURES PĒTĪJUMU

INTERVIJA: SOLI PA SOLIM

INTERVIJU TEHNIKA, DOKUMENTĀCIJA, ARHIVĒŠANA

KAS NOTIEK PĒC INTERVIJAS

TIEM, KAS SAVAS ATMIŅAS RAKSTA PAŠI

NOBEIGUMAM 130

GUIDELINES 139

Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību

Annotation (in English)

Dzīvesstāsts un pašapziņa. Mutvārdu vēsture Latvijā

Oral History: Migration and Local Identities

Contents

Migration as a Catalyst for Values

Migration and Narration

Migration and Identity

Narrating Migration in Nordic Countries

Migration and Totalitarian Regime

Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā

Saturs

Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem

Saturs (raksti)

Kara zēna atmiņas

Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība

DZĪVESSTĀSTI

VĒSTURE

KULTŪRA

SABIEDRĪBA

Empathy and Healing: Essays in Medical and Narrative Anthropology

Oral History Sources of Latvia: History, Culture, Society Through Life Stories

Contents

I. Life Stories from Latvia

II. Life Stories from the USA

III. Outline of Latvian History in the 20th Century

Mutvārdu vēstures avoti: izlase. Dzīvesstāsti — vēsturē, kultūrā, sabiedrībā

Saturs

I. Dzīvesstāsti Latvijā

II. Dzīvesstāsti ASV

Ronis — Mana būdiņa un pils

Spogulis: Latvijas mutvārdu vēsture

Saturs

The Testimony of Lives: Narrative and Memory in Post-Soviet Latvia

III. Outline of Latvian History in the 20^th Century