Pētījuma mērķis: aplūkot dzīvesstāstus kā resursu migrācijas pētījumos un, izmantojot dzīvesstāstu intervijas kā pamata avotu, analizēt dažādu paaaudžu migrācijas pieredzes Preiļu un Līvānu novados.
Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos, kuru liels dzīves posms ir noritējis padomju Latvijā, vajadzētu reflektēt par šo vēstures nogriezni daudz vairāk un detalizētāk, nekā to varam novērot.
Vai, ieklausoties pirmās atjaunotās Latvijas Republikas paaudzes dzīvesstāstos, kas iekļauti Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā un kuros visbiežāk nav uzdoti specifiski jautājumi par paaudžu piederību, ir iespējams identificēt vienotu pašapziņu?
Life history method gives the voice to the individual, offers an opportunity to express their interpretation of individual and social events. The study identify the main reasons why Latvia people choose to make their homes in Sweden.
Otrā pasaules kara bēgļu gaitās nonākušo un pēc tam trimdā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos bēgšana visbiežāk atainota kā vienīgais iespējamais rīcības modelis tā laika apstākļos. Tāpēc ir būtiski analīzē iekļaut arī Latvijā palikušo …
Vārdu apģērbj doma, un vārds kļūst rīcība. Dzīvesstāstos darīšana ir ar lieliem vārdiem – enkurvārdiem: piedzimšana, bērnība, māte, vecāki, piederības vieta, skolotāji, brīvība, strādāt/darbs, amats, bērni, māja, karš, bēgļu gaitas, izsūtījums, …
Pārrobežu migrācija ir nozīmīgs dzīves notikums, kas rada būtiskas izmaiņas personas dzīves gājumā. Migrācijas pētījumos dzīvesstāstu pieeja nav dominējošā metode, tomēr tā laiku pa laikam tiek lietota. Tā dod iespēju izsekot migrācijas procesam no …
Mutvārdu vēsture šodien plaši tiek izmantota ne tikai humanitārajās, bet arī sociālajās zinātnēs. Parasti katrai nozarei – antropoloģijai, socioloģijai, folkloristikai utt. – ir atšķirīgs skats uz mutvārdu vēsturi kā avotu. Šajās tēzēs ieskicētas …