Statistikas dati vēsta, ka lielākā daļa no pēc Otrā pasaules kara trimdā nonākušajiem latviešiem bija jauni vīrieši (Bleiere u. c. 2008, 471). Tomēr liela daļa no viņiem Rietumos bija nokļuvusi, atrodoties vācu militāro formējumu sastāvā, savukārt masu bēgļu kustība lielā mērā bija vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes un bērni. Tajā pašā laikā historiogrāfijā Otrā pasaules kara bēgļi no Latvijas visbiežāk tiek uzlūkoti kā vienota masa, neizšķirot dažādas pieredzes grupas un to atmiņas. Tomēr katra cilvēka izpratne un pieredze par ikvienu vēstures notikumu un periodu ir atšķirīga: atmiņas var ietekmēt traumas vai zināšanu trūkums; dažādi cilvēki vienu un to pašu notikumu var skatīt dažādos veidos; turklāt vēsturisko uztveri ietekmē stāstītāja vecums, sociālais statuss, personiskā individualitāte, kā arī dzimums.
Atsauce: Krūmiņa, M. (2022). Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (135.-141.lpp.).