Tēzēs iztirzāts dzīvesstāsta/vēstījuma mobilizējošais potenciāls domāšanas ainavā, atsaucoties uz dažādiem «domāšanas veidiem». Cilvēka kā sava dzīvesstāsta autora runātais ne tik daudz ataino pagātni, bet rāda - kā viņš tagad domā. Var teikt, ka dzīvesstāsts/vēstījums vispār nav nekas daudz vairāk kā (tikai) domāšanas «fakts» un prakse, dažam - arī domāt prieks.
Atsauce: Bormane, D. (2016) Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der? Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU Filozofijas un socioloģijas institūta seminārs 2016. gada 5. decembrī: Tēzes (lpp. 58-59). Rīga: LU FSI.