Grāmata veltīta dzīvesstāstiem, kas uzkrāti Nacionālās mutvārdu vēstures lībiešu kolekcijā. Seši stāstītāji atceras dzīvi zvejniekciemos no 20. gadsimta sākuma līdz beigām. Ilustrācijai izmantotas arī Vairas Strautnieces, Irēnes Junkeres, Māras Brašmanes fotogrāfijas. Atmiņu stāstos atdzīvojas biezi apdzīvotie krastmalas ciemi, bērnu rotaļas un joki, darbs jūrā, sētās, ogu takas mežos – bet pāri visam lībiešu dziesmas un valoda, ko te brauca mācīties pētnieki no radu tautām Igaunijā m un Somijā. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad atmiņas uzklausītas, Lūžņā, Lielirbē, Sīkragā, Pitragā, Vaidē apdzīvotas bija vairs tikai dažas mājas, jo tās toreiz atradās pierobežas aizliegtajā zonā.