Jaunumi un notikumi

Jaunākajā poļu žurnāla «Wrocławski Rocznik Historii Mówionej» numurā publicēti divu Latvijas mutvārdu vēstures pētnieču raksti: The Memories of Displaced Children: Flight Experience in the Life Stories of Exiled Latvians (Maija Krumina) un Dialogue Between generations: a Case Study (Māra Zirnīte). Raksti sagatavoti LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros. Raksti lasāmi šeit.

Kā noris teicēja un pētnieka sastapšanās tiešsaistē? Kādas ir attālinātās saziņas priekšrocības, kādi mīnusi? Kas sagaidāms nākotnē? Lai meklētu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts» rīko diskusiju «Teicējs tiešsaistē», kas notiks 25. novembrī plkst. 15.00 platformā Zoom. Diskusiju ievadīs LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētās profesores, vadošās pētnieces Dr. sc. soc. Baibas Belas lekcija «Dzīvesstāstu dokumentācija sociālās distancēšanās un digitālajā laikmetā».

Šī gada 22. septembrī notika ceturtais LU LFMI Latviešu folkloras krātuves rīkotais audiovizuālais seminārs «Zem egles izpīpēta metode: mutvārdu vēsture». Semināru vadīja mutvārdu vēstures pētnieces Ieva Garda-Rozenberga un Māra Zirnīte. Semināra video ieraksts pieejams šeit

Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu un Ventspils muzeju izdevusi fotoalbumu «Lūžkilā». Tajā apkopotas Vairas Strautnieces fotogrāfijas, tekstus rakstījušas Vaira Strautniece un Māra Zirnīte, māksliniece Katrīna Vasiļevska.

Sveicot jubilejā ievērojamo latviešu filozofi, akadēmiķi, Latvijas Universitātes profesori Maiju Kūli, Latvijas Universitātes Bibliotēka ir sagatavojusi profesorei veltītu virtuālo izstādi «Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā …» filozofe profesore Maija Kūle.

Sekcija norisinājās 2021. gada 16. martā Zoom platformā.

Literatūrkritiķe un bibliogrāfe Valentīne Lasmane (1916–2018) ir viena no bezbailīgajiem, kuri Otrā pasaules kara noslēgumā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju. Jaunībā viņa bieži pārdzīvojusi bailes un mācījusies tās pārvarēt. Bailes atkāpās īstu briesmu priekšā, un viņas rīcība Valentīni piepulcē nacionālās pretestības kustības klusajiem varoņiem.

Biruta aizgāja mūžībā 2021. gada 11. janvārī Kalamazū, Mičiganas pavalstī, kur viņa pēdējā laikā dzīvoja. Piecpadsmit gadu vecumā atstājusi Latviju, kopš neatkarības atjaunošanas kopā ar dzīvesbiedru Dzintaru pastāvīgi te atgriezās, deva iespēju bērniem un mazbērniem iepazīt senču dzimteni. Viņas organizatores talants un darba spējas ir paliekošas robežu nedalītā latviešu kultūrā. Biruta uzskatīja par vajadzīgu - ieguldīt kā Latvijā, tā visur, kur aug paaudzes no latviešu saknēm.

Noslēdzies triju gadu Nordplus sadarbības projekts «No pagātnes uz tagadni: migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku sadarbībā» («From past to present: Migration and integration through the life story network»), kuru īstenoja partneri no četrām valstīm – Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Norvēģijas.

Atmiņu stāstu literāri sakārtojusi Gunta Darbiņa, izdošanai sagatavojusi Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.