Lekcija–diskusija par latviešu diasporu Zviedrijā
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU HZF FSI) pētnieki 2026. gada 23. februārī plkst. 17.00 aicina uz lekciju–diskusiju «Divi migrācijas viļņi, viena diaspora? Latvieši Zviedrijā», kas notiks Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkā (Čiekurkalna 1. līnija 64).
Otrā pasaules kara beigās tūkstošiem latviešu nonāca Zviedrijā, izveidojot aktīvu trimdas kopienu, kas gadu desmitiem palīdzēja arī svešumā saglabāt valodu, kultūru un ticību brīvai Latvijai. Mūsdienās Zviedrijas latviešu diaspora turpina augt un mainīties, un trimdinieku dibinātajām organizācijām pievienojas jauni entuziasti – tie, kuri Zviedrijā ieradušies mācību, darba vai jaunu iespēju meklējumos.
Pasākumā piedalīsies socioloģe, mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne, socioloģe Daina Grosa, kā arī žurnāliste Gunta Enerūta (Zviedrija/ Latvija), kura ir 2025. gadā klajā laistās grāmatas «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas» idejas autore un projekta vadītāja.
Sarunā pētnieki pastāstīs gan par jau veiktajiem pētījumiem un publicētajām grāmatām, gan aicinās dalīties stāstos un pieredzē arī pašus klausītājus.
LU HZF FSI jau ilgstoši pievērsušies migrācijas pieredzes pētniecībai, fiksējot dzīvesstāstu liecības un analizējot arhīvu u.c. datus. Saistībā ar latviešu diasporu Zviedrijā ir publicētas grāmatas «Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem» (2010), «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945» (2015), «Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts» (2020), «Pārcēlāji. Ēriks Tomsons. Pēteris Jansons. Laimonis Pētersons» (2021).
Savukārt, pagājušā gada nogalē klajā tika laista grāmata «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas», kas ir pašu Zviedrijas latviešu iedvesmota. Tā apvieno gan zinātniskus pētījumus, gan personiskas liecības par diasporas latviešu dibinātajām organizācijām, radošajām kopām, no kurām daudzas joprojām pastāv un ir aktīvas līdz pat mūsdienām. Krājumā ietverti pētījumi par latviešu bēgļu ierašanos, trimdas kopienas raksturojums, pārskats par līdz šim veikto dzīvesstāstu pētniecību, trimdas latviešu izdevniecībām un literatūru, pašu trimdinieku atmiņas, kā arī raksti par sabiedriski aktīviem latviešiem, kuri gadiem ilgi strādājuši «latviešu lietas labā» un kuru zināšanas un darbs ir palīdzējuši Latvijai gan pirms, gan pēc neatkarības atjaunošanas.
Aicinām pievienoties ikvienu, kuru interesē ar trimdu un mūsdienu latviešu diasporu Zviedrijā saistīti jautājumi, kā arī dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!
Starp citu, viens no cilvēkiem, kurš Otrā pasaules kara laikā ar laivu cēla bēgļus no Latvijas uz Zviedriju – Pēteris Jansons – skolas gados dzīvojis Čiekurkalnā, par ko vēsta neliels viņa atmiņu fragments grāmatā «Pārcēlāji»:
Biju liels palaidnis. Piemēram, Čiekurkalnā… Tur Gaujas ielā bija uzcelta jauna fabrika. Elektriskie vadi gāja pāri, un mēs tiem metām drātis virsū. Tās drātis uzmet virsū vadiem, un sprakšķ. Smuki izskatās! Ja tā drāts garāka, pašu arī var nosist. Par to dabūju kārtīgu pērienu. Čiekurkalnā mēs nodzīvojām septiņus vai astoņus gadus. Tur arī gāju skolā. («Pārcēlāji», 2020: 122)
Diskusija tiek organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.