Uzsākts jauns pētniecības projekts «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada»
Līdz ar 2025. gada aizsākšanos Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūtā tiek uzsākts jauns pētniecības projekts.
Pēctrimdas jēdziens iemieso divējādu nozīmi: tas apzīmē gan trimdas pieredzes noslēgumu, gan potenciālo atgriešanos dzimtenē. Tomēr tas arī norāda, ka trimdas pieredze saglabājas, liekot domāt, ka trimdas beigas nekad nav skaidri definējamas. Šādu novērojumu var attiecināt arī uz Latvijas trimdiniekiem, kas pēc Otrā pasaules kara laika nonāca Rietumos: pēc neatkarības atgūšanas tikai neliela daļa no viņiem atgriezās Latvijā, bet pārējie kļuva par daļu no plašākas diasporas, kur ieplūda arī «jaunie emigranti». Neraugoties uz būtiskajām atšķirībām starp abām grupām, Latvijas politikas veidotāji un pētnieki ir pieņēmuši terminu «diaspora», lai apzīmētu visus ārpus Latvijas dzīvojošos valstspiederīgos, turklāt līdzšinējie diasporas pētījumi pārsvarā ir koncentrējušies tieši uz jaunās emigrācijas pieredzēm.
Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, kā arī atzīstot, ka pat šobrīd, vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, diasporā ir identificējamas atšķirīgas latviešu kopienas atkarībā no ierašanās laika, projekts «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» kā savu galveno mērķi ir izvirzījis Latvijas trimdas kopienas, kas radusies pēc Otrā pasaules kara, pēctrimdas perioda izpēti, izgaismojot tās evolūciju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lai to izdarītu, projekta ietvaros tiks pētīta trimdas kopienas un indivīdu identitātes transformācija un saikne ar dzimteni, remigrantu pieredze, kā arī «vecās trimdas» un jauno emigrantu dinamika.
Papildus tradicionālo vēstures avotu izpētei, projekts balstīsies uz projekta zinātniskās grupas plašo pieredzi biogrāfiskās pieejas un mutvārdu vēstures metodoloģijas izmantošanā. Šāda pieeja palīdzēs izpētīt indivīdu piederības sajūtu un identitāti laikā, ko raksturo ievērojama iedzīvotāju mobilitāte gan Latvijā, gan globālā mērogā. Turklāt, pastiprinot trimdā dzīvojošo latviešu un viņu pēcteču balsis, projekts var palīdzēt mazināt iespējamu spriedzi starp trimdas latviešiem un vietējiem iedzīvotājiem, veicinot empātiju, izpratni un saliedētību, kā arī laužot stereotipus, kas radušies vēstures un pieredžu atšķirību dēļ.
Projekta grupas sastāvs: vēstures doktores Maija Krūmiņa (projekta vadītāja) un Kristīne Beķere, socioloģijas doktore Maruta Pranka, migrācijas studiju doktore Daina Grosa, kā arī zinātniskā grāda socioloģijā pretendente Ginta Elksne un doktorantūras students literatūrzinātnē Elvis Friks.
Projekta rezultāti ietvers zinātniskas publikācijas, starptautiskas konferences organizēšanu, konferenču ziņojumus, kā arī dažādus sabiedrības informēšanas pasākumus. Projekta jaunumiem iespējams sekot līdzi projekta tīmekļa vietnē un Facebook kontā.
Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome (Nr. lzp-2024/1-0114), un tas tiks īstenots trīs gadus (2025-2027).
