Apsveicam Māru Zirnīti ar iecelšanu par Atzinības krusta virsnieci!

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 4. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt augstāko Latvijas valsts apbalvojumu un iecelt par Atzinības krusta virsnieci Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētnieci, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāju Māru Zirnīti. Ar Atzinības krustu (Croix de la reconnaissance) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā.

Foto: LU Toms Grīnbergs

Māras Zirnītes darbs vairāk nekā 30 gadus ir bijis saistīts ar Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumu. Iecere dokumentēt liecības par Latvijas cilvēku likteņiem sarežģītajā 20. gadsimtā radās, Mārai Zirnītei strādājot Kultūras fondā, kura 1988. gada aicinājums iesūtīt personīgās vēstures avotus izraisīja plašu Latvijas iedzīvotāju atsaucību. Iesūtītie materiāli tika uzkrāti “Cilvēkarhīvā” un apliecināja, ka neviena cilvēka dzīvesstāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. Tādēļ jau 1992. gadā Māra Zirnīte sadarbībā ar filozofu, LU profesoru Augustu Miltu izveidoja mutvārdu vēstures pētnieku grupu Filozofijas un socioloģijas institūtā, tādējādi iniciējot šīs jaunās – socioloģijas, vēstures un folkloras – apakšnozares attīstību Latvijas zinātnē.

Turpmākajos gados LU FSI mutvārdu vēstures pētījumi ir saņēmuši gan Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, gan bijuši daļa no Valsts pētījumu programmas Letonika; turklāt mutvārdu vēstures pētniecības iespējas atklāt vispārcilvēciskas, sabiedriski un valstiski nozīmīgas tēmas risinātas starptautiskas sadarbības pētniecības projektu ietvaros. Tāpat Māra Zirnīte kopā ar dzīvesbiedru – lībiešu dzejnieku Uldi Krastu (Uldi Krišjāni) – ir aktīvi iesaistījusies Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu mantojuma saglabāšanā: viņa piedalījusies daudzu lībiešu mūsdienu kultūrai svarīgu pasākumu un izdevumu veidošanā un turpina to darīt joprojām.

Satura apraksts (notikums, personas)
Intervējot Ernestu Mūrnieku Lūžkilā. Foto: Vaira Strautniece, 1986

Līdztekus pētniecībai šo gadu laikā ir ticis attīstīts NMV krājums, kurā uzkrātas vairāk nekā 4500 audioieraksta vienības. Apjoma dēļ krājums ir ievērojams arī ārpus Latvijas robežām, un lielu daļu no tā veido tieši Māras Zirnītes veiktās intervijas. Uzklausot dzīvesstāstus, viņa spēj saklausīt ikviena sarunas biedra stāstā gan dziļi personisku atskatu uz dzīves pieredzi, gan to, kā šīs pieredzes savijoties ir veidojušas Latvijas sabiedrību un vēsturi, citiem vārdiem – Latvijas stāstu. Līdzās dokumentārajiem avotiem un akadēmisko vēsturnieku darbiem šī krājuma avoti veido vienu no pamatiem Latvijas vēstures, sabiedrības un valstiskuma apzināšanai un nostiprināšanai.

Lai nostiprinātu sabiedrības līdzdalību savas pieredzes apkopošanā, Māra Zirnīte 1997. gadā dibināja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts», kas apvieno akadēmiskos zinātniekus un brīvprātīgos dalībniekus. Sabiedrības iesaiste vairo izpratni par biogrāfisko atmiņu nozīmi kultūrā un sabiedrībā, paver atmiņu stāstu daudzveidību un dod pienesumu NMV krājumam. «Dzīvesstāsts» apmāca jaunus intervētājus, rīko pētnieciskas ekspedīcijas, sagatavo dzīvesstāstu atgriešanos sabiedrībā ar priekšnesumiem, sarīkojumiem, publikācijām, attīstot sadarbību ar partneriem Latvijā un ārzemēs.

Lielu ievērību pelnījušas arī Māras Zirnītes iniciētās un veidotās dzīvesstāstu publikācijas, kas ļauj sabiedrībai iepazīties ar unikāliem, Latvijas vēsturē nozīmīgiem cilvēku likteņiem, izstāstītiem viņu pašu balsīs. Kā jaunākās no šādām publikācijām jāmin mutvārdu vēstures sērija «Bezbailīgie» («Nakts jau nav tikai gulēšanai: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts», 2020; «Pārcēlāji», 2021) – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.

Satura apraksts (notikums, personas)
Ar vienu no bēgļu laivu pārcēlājiem Pēteri Jansonu (1922-2020), Visbijā, 2011

Līdzīgi