Baltijas valstis 1939. gada «krēslas zonā». Saruna ar vēsturnieku Kasparu Zelli

Vispārzināms, ka 1939. gada 23. augustā staļiniskās PSRS un nacistiskās Vācijas noslēgtā Molotova–Ribentropa pakta slepenie papildprotokoli bija galvenais faktors, kādēļ 1940. gada jūnijā Baltijas valstis zaudēja neatkarību.

Padomju Savienībā ilgu laiku noliedza papildprotokolu eksistenci; mūsdienās ar tiem tiek dažādi manipulēts. «Nenoliedzami, pakts bija traumatisks notikums mūsu nācijai. Ar to joprojām nespējam tikt galā,» teic LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis.

Bez zināšanām par noziedzīgo dokumentu, kam šogad aprit 80 gadi un kuru bieži vien dēvē vienkārši par paktu, vispār nav iespējams izprast kontekstu būtībā jebkuram vēstures notikumam, kas 20. gadsimta 40. gados risinājās Baltijā un Austrumeiropas reģionā.

Vēsturnieks Zellis uzsver, ka nav runa tikai par diplomātiju, bet ārkārtīgi plašu procesu bloku – tostarp sociālo un ekonomisko vēsturi, kultūru.

Piemēram, pakta izraisīto notikumu virknes iespaidā Latvija zaudēja pusi savas inteliģences, kas ir milzīgs sitiens nācijai. Tāpat tas atstājis mentālās sekas, kuras jūt mūsdienās, piemēram, kā cilvēki izturas pret varu.

Lasiet pilnu intervijas teksu Ziņu portālā Latvijai.