Pasts un seifs

Šis ir mutvārdu atmiņu gabaliņš – bet, kā katrā mutvārdu daiļrades paraugā, tajā ir vairāk vai mazāk patiesība. Sākas tas 1945. gada maijā – 9. maijā ir kapitulācija, kā tolaik uzskata, bet Sarkanā armija ienāk kādas dienas vēlāk. Nav zināms, īsti kurā datumā, bet drīz vien pie Ventspils pasta (ēka Kuldīgas ielā, ko mēs šodien saucam par Veco pastu) piestāj militārs vāģis, izlec ārā pulciņš padomju karavīru, ieskrien pastā, pagrūž nost darbiniekus, sakampj lielo pasta seifu, ar pūlēm iedabū mašīnā un aizbrauc.

Paiet pāris desmit gadu. Toreizējais pasta priekšnieks ir jau vecs un dodas pensijā. Viņš pasauc jauno pasta darbinieku, kas nu paliks viņa vietā, sniedz tam seifa atslēgu un saka – Glabā nu tu tālāk to atslēgu, varbūt viņi beidzot gribēs apskatīties, kas tai seifā iekšā. –

Taisnību sakot, man nav ziņu, vai atslēgu pasta darbinieki glabā vēl šodien, vai nu vairs nē.

Pierakstīts 2022. gada martā