<?xml version="1.0" encoding="utf-8" standalone="yes"?><rss version="2.0" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"><channel><title>Audio un video arhīvs | Mutvārdu vēsture Latvijā</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/</link><atom:link href="https://mutvarduvesture.lv/media/index.xml" rel="self" type="application/rss+xml"/><description>Audio un video arhīvs</description><generator>Source Themes Academic (https://sourcethemes.com/academic/)</generator><language>lv</language><copyright>Dzīvesstāsts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija, 2019–2026.</copyright><lastBuildDate>Sat, 25 Jan 2025 00:00:00 +0000</lastBuildDate><image><url>https://mutvarduvesture.lv/img/nmv-share.png</url><title>Audio un video arhīvs</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/</link></image><item><title>Dainas Grosas dalība radio radījumā par trimdas vēsturi</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2025-radio-marija/</link><pubDate>Sat, 25 Jan 2025 00:00:00 +0000</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2025-radio-marija/</guid><description>&lt;p&gt;LU HZF/FSI pētniece Daina Grosa 20.01.2025 piedalījās Radio Marija raidījumā «Grēcīgais un dievišķais vēsturē» (vad. Inese Runce), kur tika pārrunāta trimdas iesaiste Latvijas atbalstīšanā kontekstā ar Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju. Daina Grosa stāstīja par tikko aizsākušos pētījumu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada», kur no dažādiem rakursiem tiks apskatīta trimda pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tāpat Daina dalījās pieredzē, pašai augot latviešu trimdas sabiedrībā Austrālijā, un par to, kā, mainoties paaudzēm, Latvijai atgūstot neatkarību un jaunās diasporas latviešiem pievienojoties kopienām, šī sabiedrība ir mainījusies. Vecās trimdas neatlaidība un misijas sajūta, uzturot latvietību svešumā ir vainagojies faktā, ka sabiedrība lielajos centros vēl ir aktīva un kopienās jau aug jau 4. un 5. paaudze. &lt;/p&gt;
&lt;iframe scrolling="no" id="hearthis_at_track_11718704" width="100%" height="150" src="https://app.hearthis.at/embed/11718704/transparent_black/?hcolor=&amp;color=&amp;style=2&amp;block_size=2&amp;block_space=1&amp;background=1&amp;waveform=0&amp;cover=0&amp;autoplay=0&amp;css=" frameborder="0" allowtransparency allow="autoplay"&gt;&lt;p&gt;Listen to &lt;a href="https://hearthis.at/rml/grecigais-un-dieviskais-vesture-rml-s10e05/" target="_blank"&gt;Grēcīgais un dievišķais vēsturē | RML S10E05 | Inese Runce | 20.01.2025&lt;/a&gt; &lt;span&gt;by&lt;/span&gt;&lt;a href="https://hearthis.at/rml/" target="_blank" &gt;Radio Marija Latvija&lt;/a&gt; &lt;span&gt;on&lt;/span&gt; &lt;a href="https://hearthis.at/" target="_blank"&gt;hearthis.at&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;&lt;/iframe&gt;</description></item><item><title>GINTA ELKSNE UN ILIANA VEINBERGA: «INDUSTRIĀLAIS ROMANTISMS: DIVU RĪGAS PORCELĀNA RŪPNĪCAS MĀKSLINIEČU DZĪVESSTĀSTI».</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2024-industrials-elksne-veinberga/</link><pubDate>Mon, 01 Jan 2024 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2024-industrials-elksne-veinberga/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/Vk-jBkwmlQ4?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Ēriks Tomsons (1918-2022) par bēgļu laivu pārcelšanu 1944.–45. gadā no Latvijas uz Gotlandi.</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2023-tomsons/</link><pubDate>Sat, 01 Jul 2023 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2023-tomsons/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/XBkArngK-Rs?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;p&gt;Ēriks Tomsons (1918-2022) dalās atmiņās par bēgļu laivu pārcelšanu 1944.–45. gadā no Latvijas uz Gotlandi (Zviedrija). Izmantoti fragmenti no Māras Zirnītes videointervijas ar Ēriku Tomsonu, 2015. Video: Maruta Pranka, Jānis Ābele, 2023.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Ēriks Tomsons (1918-2022) shares memories of steering refugee boats from Latvia to Gotland (Sweden) in 1944-45. Excerpts from Māras Zirnīte&amp;rsquo;s video interview with Ēriks Tomsons, 2015. Video: Maruta Pranka, Jānis Ābele, 2023.&lt;/p&gt;</description></item><item><title>Radio lasījums no topošās grāmatas «Pārcēlāji»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2021-parcelaji-radio/</link><pubDate>Wed, 08 Sep 2021 00:00:00 +0000</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2021-parcelaji-radio/</guid><description>&lt;p&gt;Piedāvājam ieskatu grāmatā «Pārcēlāji», ko izdošanai gatavo LU Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un kas jau tuvākajā laikā nonāks pie saviem lasītājiem. Grāmatā lasāmi Ērika Tomsona, Pētera Jansona un Laimoņa Pētersona dzīvesstāsti – viņi bija pārcēlāji, kuri vadīja bēgļu laivas no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi Otrā Pasaules kara beigās. Latvijas Radio sagatavotajā sižetā operators Raits Valters dalās ar dažiem saviem «Pārcēlāji» stāstiem, savukārt Gundars Āboliņš iepazīstina ar topošās grāmatas fragmentiem. «Pārcēlāji» ir turpinājums grāmatu sērijā «Bezbailīgie», kuru aizsāka Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts «
&lt;a href="https://mutvarduvesture.lv/publication/2020-nakts-nav-guleshanai/"&gt;Nakts jau nav tikai gulēšanai&lt;/a&gt;», un tā iznāks apgādā «Mansards».&lt;/p&gt;
&lt;iframe width="500" height="281" src="https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?id=148059&amp;theme=white&amp;size=16x9" scrolling="no" style="border:none;overflow:hidden;" frameborder="0"&gt;&lt;/iframe&gt;</description></item><item><title>Grāmatas «Pārcēlāji» atvēršana īsi pirms tās varoņa Ērika Tomsona 103. dzimšanas dienas.</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2022-parcelaji_atklasana/</link><pubDate>Sat, 16 Jan 2021 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2022-parcelaji_atklasana/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/KvS4gex3heU?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;p&gt;Grāmata ir otrais izdevums Latvijas mutvārdu vēstures sērijā «Bezbailīgie». Tajā apkopotas triju bēgļu laivu vadītāju atmiņas no Otrā pasaules kara beigu posma.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Grāmatas atklāšanā 2021. gada 28. decembrī piedalījās viens no grāmatā publicēto atmiņu autoriem Ēriks Tomsons un viņa meita Daiga Siliņa, grāmatas sakārtotāji un veidotāji no LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» – Māra Zirnīte, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone un rakstniece un publiciste Rudīte Kalpiņa.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Sarīkojumā tika demonstrētas fotogrāfijas no Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta kolekcijas par Baltijas bēgļu ieceļošanu un fragments no Marie Jansones videofilmas par viņas vectēvu Pēteri Jansonu. Paldies Zviedrijas Karalistes vēstniecībai Latvijā par iespēju demonstrēt Dāvida Holmerta fotogrāfijas un finansiālu atbalstu Marie Jansones filmas tulkojumam latviešu valodā.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Grāmata sagatavota LZP projekta &amp;ldquo;Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva&amp;rdquo; (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.&lt;/p&gt;</description></item><item><title>Projekta «No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu sadarbības tīklā» rezultāti</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/nordplus-atskaite/</link><pubDate>Mon, 16 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/nordplus-atskaite/</guid><description>&lt;figure&gt;
&lt;img src="https://mutvarduvesture.lv/img/nordplus_logo.svg" alt="Nordplus logo" class="img-logo-article"&gt;
&lt;figcaption&gt;Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā&lt;/figcaption&gt;
&lt;/figure&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/AgLO0H99CKM?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Closing speech of the conference «Generation, Migration and Memory: Narrative and its Transformations»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-closing/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-closing/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/mEp_392w59E?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Edmunds Šūpulis (University of Latvia). Voices of generations: the transfer of memories in the Baltics States</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-supulis/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-supulis/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/UjyChAoQ4_k?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Ginta Elksne, Ilze Koroļeva (University of Latvia). Intergenerational relations and migration in families among Latvian emigrant communities &amp; Agita Lūse (Riga Stradiņš University, University of Latvia). Remembering care and caring for memories: adoptees’ sources of self</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-elksne-luse/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-elksne-luse/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/NVorZAQk6BI?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Karol Morawski (The Karkonosze State University, Poland). History, memory, ideology</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-morawski/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-morawski/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/7v1h7ZWV2fk?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Kaspars Zellis (University of Latvia). Controversial memories in the life stories of the Soviet generation</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-zellis/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-zellis/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/32IfVtKyStQ?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Laima Žilinskienė (University of Vilnius, Lithuania). Communicative family memory: the case of Lithuania</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-zilinskiene/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-zilinskiene/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/q-Jm4FTWHWI?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Leena Kurvet-Käosaar (University of Tartu, Estonia) «My memory is like a big house»: the transgenerational transmission of memory among Estonians in the diaspora</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-kurvet-kaosaar/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-kurvet-kaosaar/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/jKtw9xHqG4c?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Ludmila Artamoshkina (Saint-Petersburg State University, Russian Federation) Biographical writing: from generational memory to cultural memory</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-artamoshkina/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-artamoshkina/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/mH45sWCEWls?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Maija Krūmiņa, Maruta Pranka (University of Latvia). Place identity in the life stories of members of the Latvian diaspora</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-krumina-pranka/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-krumina-pranka/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/RwQ27718n4A?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Martin Nõmm (University of Tartu, Estonia) Generational pressures of identity and belonging in the autobiographical works of Agate Nesaule and Elin Toona</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-nomm/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-nomm/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/noW_lMxLNa4?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Prof. Molly Andrews (University of East London, UK). ’I am a child of my time’: the (in)conceivability of a country that is no longer</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-andrews/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-andrews/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/S3sJoryfX9U?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Prof. Vieda Skultāne (University of Latvia). The passage of experience and memory across generations</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-skultans/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-skultans/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/JlMY2Qdq8cs?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>The opening session of the conference «Generation, Migration and Memory: Narrative and its Transformations»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-opening/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-opening/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/B9t7LFpnsFY?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Tiiu Jaago (University of Tartu, Estonia), Kirsi Laurén (University of Eastern Finland, Finland) Analysing traumatic memories</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-jaago-lauren/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-jaago-lauren/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/J5MfYUuBhRY?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Vidmantas Vyšniauskas (Vytautas Magnus University, Lithuania). Impacts of globalisation and the intergenerational transmission of memory in Lithuania’s Šalčininkai region</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-vysniauskas/</link><pubDate>Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-conference-vysniauskas/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/rqfrNboiqYA?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Audiovizuāla kompozīcija «Aizslēgtais krasts»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/aizslegtais_krasts/</link><pubDate>Wed, 11 Nov 2020 00:00:00 +0000</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/aizslegtais_krasts/</guid><description>&lt;p&gt;Audiovizuāla kompozīcija «
&lt;a href="https://dom.lndb.lv/data/obj/60563" target="_blank" rel="noopener"&gt;Aizslēgtais krasts&lt;/a&gt;», kas veltīta lībiešu zvejniekciema pēdējiem pamatiedzīvotājiem, kādus tos vēl varēja sastapt 1987. gadā, Vairas Strautnieces un Māras Zirnītes skatījumā.&lt;/p&gt;</description></item><item><title>Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts «Nakts nav tikai gulēšanai»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-valentina-lasmane-radio/</link><pubDate>Thu, 16 Jul 2020 00:00:00 +0000</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2020-valentina-lasmane-radio/</guid><description>&lt;p&gt;Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sagatavojusi radio lasījumiem izvilkumus no topošās grāmatas «Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts: Nakts nav tikai gulēšanai», kurā pārskatīts viņas 102 mūža gadu gājums.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Jaunībā viņa iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu kustībā pāri Baltijas jūrai. Atmiņās tiekamies ar kustības vadītāju Konstantīnu Čaksti, arī ar Voldemāru Ģinteru, Leonīdu Siliņu, kuri darbojās Valentīnei līdzās. Dramatiskus mirkļus viņa pārdzīvo gan Kurzemes mežā, kad par iespēju izglābties jāpārliecina ebrejs Michelsons, gan jūrā, kad laiva uzsēžas sēklim. Seko skaudrā trimdas dzīves apjausma pēckara izpostītā Eiropa, kuru Valentīne skata savām acīm, latviešu sabiedrība Zviedrijā, un jautājumi sev: ko darīt, kā atgūt pašapziņu.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Valentīnes dzīslās rit etniski jauktas asinis – tēvs latvietis un māte ukrainiete. Viņa pati – ideāliste, mūžīgā meklētāja, ar neapslāpējamu aicinājumu kalpot augstākam mērķim.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Dokumentārā atmiņa ir kas vairāk nekā vēsture – tā ietver visu plašo cilvēka izjūtu gammu, jo nekas, neviens notikums – ne uzvara, ne zaudējums – nav svarīgi paši par sevi, bet gan, kā to uztver, saprot, pārdzīvo cilvēks, kas bijis iesaistīts.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;«Nakts nav tikai gulēšanai». Grāmatas nosaukums atgādina – naktī atīrās laivas no Kurzemes krasta, nakts klusumā var pārdomāt un novērtēt svarīgākos savas dzīves lēmumus un kā tos ievirzījuši gadsimta vēstures pagriezieni. Arī gadsimta beigās viņa ir notikumu centrā – rīko savas vīra māsas politieslodzītās Lidijas Doroņinas-Lasmanes atbrīvošanas akcijas Rietumos un māca latviešu valodu arī vēl sirmā vecumā.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Radio lasījumu sagatavoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasa Gundega Grūtupa, Jana Ļisova, Baiba Broka. Režisore Māra Eglīte. Skaņu režisors Ivo Tauriņš. 2020. gads.&lt;/p&gt;
&lt;h2 id="pirmā-daļa-ukraina-ceļš-uz-tēvzemi-pirmās-skolas-gaitas"&gt;Pirmā daļa: Ukraina. Ceļš uz tēvzemi. Pirmās skolas gaitas&lt;/h2&gt;
&lt;iframe width="100%" height="52" src="https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?id=131867&amp;theme=white&amp;size=compact" scrolling="no" style="border:none;overflow:hidden;" frameborder="0"&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;p&gt;Radiolasījuma 1. daļa vēsta par Valentīnes bērnības gadiem Ukrainā, ierašanos Latvijā un pirmajiem skolas gadiem. Dzimusi 1916. gada 16. maijā Kremenčugā latvieša Kārļa Jaunzema un ukrainietes Ludmilas Gulakovas ģimenē, Valentīne par savu pirmo sauc ukraiņu valodu. Pēc atgriešanās Latvijā 1921. gadā ģimene gadu mitinās tēva dzimtajās mājās Siguldas pagasta «Grotos». «Pa ceļu, govis, pa ceļu!» – Valentīnes atmiņās izskan viņas pirmais sauciens latviešu valodā – tēva saimniecībā tolaik ir 10 govis.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Drīz ģimene pārceļas uz Rīgu, Valentīne uzsāk skolas gaitas, un atmiņu stāsts risinās ap skolas bērna pārdzīvojumiem un izjūtām.&lt;/p&gt;
&lt;h2 id="otrā-daļa-mācības-ģimnāzijā-baltu-filoloģija-endzelīna-studente"&gt;Otrā daļa: Mācības ģimnāzijā. Baltu filoloģija. Endzelīna studente&lt;/h2&gt;
&lt;iframe width="100%" height="52" src="https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?id=131868&amp;theme=white&amp;size=compact" scrolling="no" style="border:none;overflow:hidden;" frameborder="0"&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;p&gt;
2.&amp;nbsp;daļā Valentīnes stāsts sākas ar atmiņām par mācībām Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā. Sekojot skolas laika draudzeņu Veltas Rūķes (vēlāk Rūķe-Draviņa) un Mirtas Ozolas piemēram, arī Valentīne nolemj studēt Baltu filoloģiju. Studiju laiks ir interesants un piesātināts, un to Valentīne atminas ar prieku. Lielu iespaidu uz viņu atstāj profesors J.Endzelīns, erudīts zinātnieks un liela autoritāte studentiem. Jaunas draudzības rodas arī universitātes studenšu biedrībā «Vienība Ausma».
&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;
1939.&amp;nbsp;gada oktobrī tiek noslēgts Latvijas-PSRS Savstarpējās palīdzības pakts, un Latvijā tiek izvietotas padomju karabāzes. Cilvēkos pamazām rodas bailes un neuzticēšanās.
&lt;/p&gt;
&lt;h2 id="trešā-daļa-padomju-okupācija-vācu-armijas-ienākšana-holokausts-kārsavā"&gt;Trešā daļa. Padomju okupācija. Vācu armijas ienākšana. Holokausts Kārsavā&lt;/h2&gt;
&lt;iframe width="100%" height="52" src="https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?id=131869&amp;theme=white&amp;size=compact" scrolling="no" style="border:none;overflow:hidden;" frameborder="0"&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;p&gt;Radiolasījuma 3.daļa sākas ar Valentīnes atmiņām par vācbaltiešu izbraukšanu un padomju armijas ienākšanu Latvijā. Pirmo padomju okupāciju Valentīne strādā ziņu aģentūrā Leta par vietējo ziņu redaktori, kur viņu iekārtojis Leonīds Siliņš. Vācu armijai ienākot, ģimenei liekas drošāk, ka Valentīne pamet Rīgu – darbs ar iepriekšējo varu saistītā ziņu aģentūrā jaunajai varai var nepatikt. Valentīne vairākus gadus māca latviešu valodu Malnavas lauksaimniecības skolā, kur piedzīvo traģēdiju - viņas audzēkņi tiek iesaistīti ebreju holokaustā Kārsavā.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Kara laiks atnes zaudējumus arī Jaunzemu ģimenē – 1942. gada decembrī 23 gadu vecumā ar difteriju mirst Valentīnes brālis Vika (Viktors).&lt;/p&gt;
&lt;h2 id="ceturtā-daļa-latvijas-centrālā-padome-izaka-michelsona-glābšana-vecāki-paliek-latvijā"&gt;Ceturtā daļa. Latvijas Centrālā padome. Izaka Michelsona glābšana. Vecāki paliek Latvijā&lt;/h2&gt;
&lt;iframe width="100%" height="52" src="https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?id=131870&amp;theme=white&amp;size=compact" scrolling="no" style="border:none;overflow:hidden;" frameborder="0"&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;p&gt;
1944.&amp;nbsp;gads paiet pretošanās zīmē. Jau gada sākumā, pēc tikšanās ar LCP priekšsēdi Konstantīnu Čaksti, Valentīne ar Malnavas skolas audzēkņiem Pļaviņās izveido pretestībnieku grupu. Puiši no vācu armijas vilcieniem zog ieročus, munīciju, meitenes kaltē sausiņus un gatavo sanitārās paciņas. Vēlāk Valentīne iesaistās palīdzībā latviešu dezertieriem, dod patvērumu poļu pretošanās kustības dalībniekam. 1944.gada septembrī Valentīne kā LCP radiotelegrammu šifrētāja dodas uz Ventspili. Spilgta epizode ir bijušā Ventspils kokrūpnieka ebreja Izaka Michelsona glābšana. LCP piedāvā doties pāri jūrai arī kureliešiem, taču saņem atteikumu.
&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;
Naktī no 1944.&amp;nbsp;gada 12. uz 13.&amp;nbsp;oktobri Valentīne atrodas Rīgā. Viņa aicina braukt uz Zviedriju savu ģimeni, taču vecāki atsakās – mātei tālais ceļš var būt par grūtu. Tēvs uz staciju pavada Valentīni un viņas māsu Ņinu.
&lt;/p&gt;
&lt;h2 id="piektā-daļa-dzīve-zviedrijā-izveidojas-ģimene-izraidīšana-no-psrs"&gt;Piektā daļa. Dzīve Zviedrijā. Izveidojas ģimene. Izraidīšana no PSRS&lt;/h2&gt;
&lt;iframe width="100%" height="52" src="https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?id=131871&amp;theme=white&amp;size=compact" scrolling="no" style="border:none;overflow:hidden;" frameborder="0"&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;p&gt;Radiolasījumu noslēdzošā daļa sākas ar epizodi, kad arī Valentīne kopā ar 160 citiem bēgļiem laivā «Zvejnieks» atstāj Latviju. Stāsts vēsta par ikdienu Zviedrijā, par draugu un cīņu biedru likteņiem. Valentīne atceras, ka gandrīz līdz 100 gadu vecumam mācījusi latviešu valodu. Hruščova atkušņa laikā izdodas izsaukt uz Zviedriju abus vecākus, kur viņus gaidīja visi trīs viņu bērni.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;
1952.&amp;nbsp;gada decembrī Valentīne apprecas ar Albertu Lasmani un viņiem piedzimst trīs meitas. Alberta māsa Lidija Doroņina-Lasmane Valentīnes dzīvē ir īpašs cilvēks. Lidija ir tā, kura Lasmaņu ģimenei atsūta tolaik iebraukšanai PSRS nepieciešamos izsaukumus. Pirmais Latvijas apciemojums 1966.&amp;nbsp;gadā paiet mierīgi. 1970.&amp;nbsp;gadā Latvijas apciemojuma laikā Lidija tiek apcietināta, bet Valentīnei Lasmanei ar vīru Albertu desmit dienas jāierodas uz pratināšanu čekā; pēc tam viņi abi tiek izraidīti no&amp;nbsp;PSRS.
&lt;/p&gt;</description></item><item><title>«Mūsdienu emigrācija un identitātes saglabāšana latviešu diasporās»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-supule/</link><pubDate>Tue, 17 Dec 2019 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-supule/</guid><description>&lt;figure&gt;
&lt;img src="https://mutvarduvesture.lv/img/nordplus_logo.svg" alt="Nordplus logo" class="img-logo-article"&gt;
&lt;figcaption&gt;Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā&lt;/figcaption&gt;
&lt;/figure&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/S8_rkuUDTLI?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>«Latviešu emigrācija»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-supulis/</link><pubDate>Tue, 17 Dec 2019 19:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-supulis/</guid><description>&lt;figure&gt;
&lt;img src="https://mutvarduvesture.lv/img/nordplus_logo.svg" alt="Nordplus logo" class="img-logo-article"&gt;
&lt;figcaption&gt;Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā&lt;/figcaption&gt;
&lt;/figure&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/E91m1uSM1eM?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Latviešu folklora kā mantošanas tiesību aizsākums</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-lr-mantosana-rotbaha/</link><pubDate>Tue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0000</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-lr-mantosana-rotbaha/</guid><description>&lt;p&gt;Kā un kad mūsdienu Latvijas teritorijā ļaudis sāka mantot lietas un kā šīs tiesības attīstījās? Tas ir jautājums, ko pētīt ne tikai tiesību vēsturniekiem, bet arī dzīvesstāstu pētniekiem. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnisko asistenti — dzīvesstāstu pētnieci Kristīni Rotbahu, kura šobrīd strādā pie doktora darba par mantošanas tiesībām kultūrvēsturiskā kontekstā.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;i class="fas fa-volume-up"&gt;&lt;/i&gt; Noklausieties intervijas ierakstu atskaņotajā zemāk (ieraksta ielāde var aizņemt dažas sekundes):&lt;/p&gt;
&lt;script&gt;
document.addEventListener('DOMContentLoaded', () =&gt; {
const player = new Plyr('#player', {
fullscreen: { enabled: true, fallback: true, iosNative: true },
clickToPlay: true,
volume: '0.5',
controls: ['play-large', 'play', 'progress', 'current-time', 'mute', 'volume', 'captions', 'settings', 'pip', 'airplay', 'fullscreen'],
settings: ['captions', 'quality', 'speed', 'loop'],
tooltips: { controls: true, seek: true },
blankVideo: "https://cdn.plyr.io/static/blank.mp4",
i18n: { restart: 'Restart', rewind: 'Rewind {seektime}s',
play: 'Atskaņot', pause: 'Pauze',
fastForward: 'Forward {seektime}s',
seek: 'Seek',
seekLabel: '{currentTime} of {duration}',
played: 'Played',
buffered: 'Buffered',
currentTime: 'Current time',
duration: 'Ilgums',
volume: 'Skaļums',
mute: 'Izslēgt skaņu',
unmute: 'Ieslēgt skaņu',
enableCaptions: 'Enable captions',
disableCaptions: 'Disable captions',
download: 'Lejupielādēt',
enterFullscreen: 'Enter fullscreen',
exitFullscreen: 'Exit fullscreen',
frameTitle: 'Player for {title}',
captions: 'Captions',
settings: 'Iestatījumi',
menuBack: 'Go back to previous menu',
speed: 'Ātrums',
normal: 'Normāls',
quality: 'Kvalitāte',
loop: 'Loop',
start: 'Start',
end: 'End',
all: 'All',
reset: 'Reset',
disabled: 'Disabled',
enabled: 'Enabled',
advertisement: 'Ad',
qualityBadge: {
2160: '4K',
1440: 'HD',
1080: 'HD',
720: 'HD',
576: 'SD',
480: 'SD',
}
}
}
);
player.poster = "kristine.jpg";
window.player = player;
player.once('playing', event =&gt; {
player.currentTime = 804;
});
});
&lt;/script&gt;
&lt;audio id="player" controls&gt;
&lt;source src="https://med.lsm.lv/201483.mp3" type="audio/mp3" /&gt;
&lt;/audio&gt;
&lt;p&gt;«Tautasdziesmās atspoguļojas tiesības un mantošanas kārtība:&lt;/p&gt;
&lt;blockquote&gt;
&lt;p&gt;«Tai meitai tēvu zeme, kam neviena bāleliņa.»&lt;/p&gt;
&lt;/blockquote&gt;
&lt;p&gt;Tas norāda, ka zemi manto dēli. Livonijas zemnieku tiesībās teikts, ka zemi, bišu kokus un mežus, manto dēli, ja to nav, meitas. Tautasdziesma pasaka to pašu, ko attiecīgā laika tiesību akti,» skaidro Kristīne Rotbaha.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Raidījuma sākumā par latviešu zemnieku dzīvojamo māju celtniecību Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galveno krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;em&gt;Avots: Latvijas Radio.&lt;/em&gt;&lt;/p&gt;</description></item><item><title>«Methods of surveying migrants and new migrants»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-mierina/</link><pubDate>Sat, 25 May 2019 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-mierina/</guid><description>&lt;figure&gt;
&lt;img src="https://mutvarduvesture.lv/img/nordplus_logo.svg" alt="Nordplus logo" class="img-logo-article"&gt;
&lt;figcaption&gt;Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā&lt;/figcaption&gt;
&lt;/figure&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/A4zEgxlUK04?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>«Kā atpazīt latvieti pasaulē»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-bela/</link><pubDate>Thu, 25 Apr 2019 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-bela/</guid><description>&lt;figure&gt;
&lt;img src="https://mutvarduvesture.lv/img/nordplus_logo.svg" alt="Nordplus logo" class="img-logo-article"&gt;
&lt;figcaption&gt;Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā&lt;/figcaption&gt;
&lt;/figure&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/okG8TsuTlPw?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;p&gt; &lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Ap 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši pēdējo 15 gadu laikā. Šī nav pirmā plašā latviešu emigrācija - arī 19. gadsimta otrajā pusē tūkstošiem latviešu meklēja labākas dzīves iespējas ārpus Latvijas. Vēl vairāki tūkstoši izceļoja pēc 1905. gada revolūcijas un vēlāk, Otrā pasaules kara nogalē, ap 120 000 Latvijas bēgļu palika sabiedroto zonās Vācijā politisku iemeslu dēļ. Novērojumi liecina, ka Latvijā ir maz zināms par pasaules latviešu pieredzi .&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Būt par latvieti ir vienkārši un pašsaprotami Latvijā, bet ārpus savas zemes dzīvojot, saglabāt savu etnisko piederību ir izvēle, automātiska latvietība nav iespējama. Izbraucējiem ir jāizlemj, vai un kā savu latvisko identitāti nodot tālāk bērniem un mazbērniem. Otrās un trešās paaudzes diasporas latvieši lieto vairākas valodas kā dzimtās, bieži izjūt piederību divām un pat vairāk izcelsmes līnijām, izjūt saikni ar divām un vairāk valstīm. Reizēm piederības izjūta ir pretrunīga, kā to saka Helmi Rožanovska: “Kad es esmu Amerikā, tad es esmu Latvijai piederīga. Un, kad es esmu Latvijā, tad es jūtu, ka es esmu tur tikai ciemos, ka manas mājas ir šeit [Amerikā]”.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Lekcija balstīta pieredzē, kopā ar kolēģiem no muzeja “Latvieši pasaulē” veidojot izstādi “ES (ARĪ) ESMU LATVIETIS”, kas 2018. gada vasarā bija redzama Rīgā, ziemā Daugavpilī un drīz būs skatāma Liepājā. Izstāde piedāvā paskatīties uz diasporas identitātes tēmu caur muzeja lietām - priekšmetiem, dokumentiem, fotogrāfijām un dzīvesstāstiem, parādot, kā dažādas ikdienišķas lietas kļūst simboliskas un materializē piederību. Pase, senču fotogrāfijas, sauja zemes vai rupjmaizes gabaliņš no mājām Latvijā, aiz mēteļa oderes iešūts karoga standarta gabaliņš, tautas tērps, Amerikā darināta maizes abra, Austrālijā adīta moderna jaka ar tradicionāliem latviešu rakstiem, Nameja gredzens un mūsdienās arī latviski tetovējumi ir tikai daži piemēri.&lt;/p&gt;</description></item><item><title>Izstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-forstmanis-izstade/</link><pubDate>Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-forstmanis-izstade/</guid><description>&lt;p&gt;Izstādi atklāja LU Filozofjas un socioloģijas instituta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki 20.03.2019. LU Bibliotēkā, kur tā bija apskatāma līdz 20.04.2019. Izstāde tapusi sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un &lt;em&gt;Nordplus&lt;/em&gt; projekta finansējumu. Izstāde sagatavota kā viena no LZP pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» aktivitātēm.&lt;/p&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/FZXn3ZM4xd8?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;p&gt; &lt;/p&gt;</description></item><item><title>«The changing character of immigration and integration regimes, and the impact on the urban society: The case study of Oslo»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-seholta/</link><pubDate>Mon, 03 Dec 2018 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2019-nordplus-seholta/</guid><description>&lt;figure&gt;
&lt;img src="https://mutvarduvesture.lv/img/nordplus_logo.svg" alt="Nordplus logo" class="img-logo-article"&gt;
&lt;figcaption&gt;Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā&lt;/figcaption&gt;
&lt;/figure&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/NbSTE95DiE0?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;p&gt; &lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šī lekcija apskata iespējamo saikni starp integrācijas politikas režīmiem un multikulturālo urbāno izpausmju mainīgumu laika gaitā. Oslo ir piemērs, kas parāda šīs izmaiņas. Sākot ar 1960. gadiem, imigrācija Oslo ir mainījusies tās būtībā un apjomā. 1960. gados sabiedrība, politiķi un paši imigranti tvēra imigrāciju kā kaut ko jaunu un īslaicīgu. Savukārt 2018. gadā trešdaļai pilsētas iedzīvotāju ir imigrantu saknes. Sabiedrības gaidas, kā arī pašu imigrantu un viņu pēcteču centieni un iespējas piedalīties kopējā sabiedrībā ir mainījušies, un tāpat ir mainījušies uzskati par multikulturālu sabiedrību. Arī politiskie skatījumi ir variējuši starp iekļaujošiem un izslēdzošiem. Laika gaitā imigranti un viņu pēcteči ir centušies dažādos veidos adaptēties un funkcionēt sabiedrībā atbilstoši savām ambīcijām un tvertajām iespējām. Šajā lekcijā tiek uzdots jautājumu: kāda ir šo centienu materiālā un nemateriālā ietekeme uz urbāno sabiedrību? Ko varam no šiem procesiem mācīties?&lt;/p&gt;
&lt;h2 id="par-lektori"&gt;Par lektori&lt;/h2&gt;
&lt;p&gt;Susanne Sēholta ir politikas zinātniece un pētniece Oslo Metropolitēna universitātes (OsloMet) Norvēģijas Urbānās un reģionālās pētniecības institūtā. Pēdējos gadus viņa ir pievērsusies migrācijas, integrācijas un segregācijas jautājumiem urbānā un rurālā vidē, koncentrējoties uz integrāciju un segregāciju mājokļu tirgū, kā arī apkaimēs un darba tirgū.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Pasākumu organizēja Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts» &lt;em&gt;Nordplus&lt;/em&gt; programmas ietvaros.&lt;/p&gt;</description></item><item><title>Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (1. daļa)</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-on-the-move-1/</link><pubDate>Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-on-the-move-1/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/y_qtmUrJcX0?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (2. daļa)</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-on-the-move-2/</link><pubDate>Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-on-the-move-2/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/mePrPppv7s0?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (3. daļa)</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-on-the-move-3/</link><pubDate>Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-on-the-move-3/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/l9bpGLGlpZA?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Intervētāju apmācību cikls «Dzīvesstāstu mācībstunda»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-dzivesstastu-macibstunda/</link><pubDate>Fri, 02 Nov 2018 00:00:00 +0000</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-dzivesstastu-macibstunda/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/PC-iMmx11h4?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;autoplay=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;p&gt;Skolu jaunieši no Rīgas, Iecavas un Vaiņodes iepazinās ar dzīvesstāstu intervēšanas metodi teorijā un praksē: tika ievadīti dzīvesstāstu interviju ētiskajos aspektos, iepazīstināti ar izziņas virzieniem, kas paveras, ja prot ieklausīties cilvēkos, iejutās intervētāju un intervējamo cilvēku lomās.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Treniņsemināru cikla «Dzīvesstāstu mācībstunda» nodarbības rīkoja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā mutvārdu vēstures pētnieki Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros, sadarbībā ar LU Bibliotēku un sabiedrisko organizāciju Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts». To atbalstīja: LU AAP programma, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Valsts Kultūrkapitāla fonds, programma &lt;em&gt;Nordplus&lt;/em&gt;.&lt;/p&gt;</description></item><item><title>Augusta Milta 90 gadu atcerei veltīta konference</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-konference-miltam-90/</link><pubDate>Thu, 31 May 2018 00:00:00 +0000</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2018-konference-miltam-90/</guid><description>&lt;h2 id="pirmā-daļa"&gt;Pirmā daļa&lt;/h2&gt;
&lt;p&gt;Sarīkojumu vada Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Uzstājas:&lt;/p&gt;
&lt;ul&gt;
&lt;li&gt;&lt;strong&gt;Maija Kūle&lt;/strong&gt;, &lt;em&gt;Dr. habil. phil.&lt;/em&gt;;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;&lt;strong&gt;Vieda Skultāne&lt;/strong&gt;, &lt;em&gt;PhD&lt;/em&gt;;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;&lt;strong&gt;Baiba Bela&lt;/strong&gt;, &lt;em&gt;Dr. sc. soc.&lt;/em&gt;;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;&lt;strong&gt;Velga Vēvere&lt;/strong&gt;, &lt;em&gt;Dr. phil.&lt;/em&gt;;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;&lt;strong&gt;Sarma Kļaviņa&lt;/strong&gt;, &lt;em&gt;Dr. philol.&lt;/em&gt;, Augusta Milta dzīvesbiedre.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;
&lt;p&gt;Noslēgumā: mutvārdu vēstures pētniece &lt;strong&gt;Māra Zirnīte&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/ZwnYvMFlee0?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;p&gt; &lt;/p&gt;
&lt;p&gt; &lt;/p&gt;
&lt;h2 id="otrā-daļa--dzīvesstāstu-priekšnesums-atmiņu-spoguļi"&gt;Otrā daļa — Dzīvesstāstu priekšnesums «Atmiņu spoguļi»&lt;/h2&gt;
&lt;p&gt;Režisore Māra Ķimele.&lt;/p&gt;
&lt;ul&gt;
&lt;li&gt;Lūcijas Kazenieces atmiņu stāstu lasa &lt;strong&gt;Regīna Rāzuma&lt;/strong&gt;;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;Pētera Čakčas dzīvesstāstu pārskata &lt;strong&gt;Andris Keišs&lt;/strong&gt;.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;
&lt;p&gt;Noslēgumā: mutvārdu vēstures pētniece &lt;strong&gt;Māra Zirnīte&lt;/strong&gt;.&lt;/p&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/_yFFsJM_KDg?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Latvian identity in diaspora: traveling people, stories and artefacts</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/nordplus-bela-2018/</link><pubDate>Mon, 26 Mar 2018 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/nordplus-bela-2018/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/qsd4iQLZW6k?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Memory Traces: the Poetics of History</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/nordplus-adjam/</link><pubDate>Mon, 26 Mar 2018 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/nordplus-adjam/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/wHJ3NnHpaWQ?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Diskusija «Atmiņas, naratīvi, etniskās kultūras»</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2016-atminas-narativi/</link><pubDate>Wed, 25 May 2016 16:37:02 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2016-atminas-narativi/</guid><description>
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/BXBpwXxUBjo?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Baltieši zviedru sabiedrībā. Vienprātība un pretstati</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2015-lnb-gotlande-runcis/</link><pubDate>Tue, 10 Nov 2015 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2015-lnb-gotlande-runcis/</guid><description>&lt;p&gt;Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mazajā zālē notika Baibas Belas, Māras Zirnītes un Maijas Runcis zinātniskie priekšlasījumi par Latvijas Otrā pasaules kara bēgļiem uz Zviedriju. Priekšlasījumi norisinājās izstādes «Pāri Baltijas jūrai: 1944–1945» ietvaros.&lt;/p&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/fpxGMo0JVnw?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Laivu bēgļu izceļošana no Kurzemes krasta 1944./45. gadā</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2015-lnb-gotlande-bela/</link><pubDate>Tue, 10 Nov 2015 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2015-lnb-gotlande-bela/</guid><description>&lt;p&gt;Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mazajā zālē notika Baibas Belas, Māras Zirnītes un Maijas Runcis zinātniskie priekšlasījumi par Latvijas Otrā pasaules kara bēgļiem uz Zviedriju. Priekšlasījumi norisinājās izstādes «Pāri Baltijas jūrai: 1944–1945» ietvaros.&lt;/p&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/1Mb71lFRfzo?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Mutvārdu vēstures pētnieki Gotlandē</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2015-lnb-gotlande-zirnite/</link><pubDate>Tue, 10 Nov 2015 20:10:29 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2015-lnb-gotlande-zirnite/</guid><description>&lt;p&gt;Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mazajā zālē notika Baibas Belas, Māras Zirnītes un Maijas Runcis zinātniskie priekšlasījumi par Latvijas Otrā pasaules kara bēgļiem uz Zviedriju. Priekšlasījumi norisinājās izstādes «Pāri Baltijas jūrai: 1944–1945» ietvaros.&lt;/p&gt;
&lt;div class="embed-responsive embed-responsive-16by9"&gt;
&lt;iframe src="https://www.youtube.com/embed/PaXNLXl9Zo4?enablejsapi=1&amp;color=white&amp;modestbranding=1" allowfullscreen&gt;&lt;/iframe&gt;
&lt;/div&gt;</description></item><item><title>Baltijas bēgļi Gotlandē un zviedru sabiedrībā</title><link>https://mutvarduvesture.lv/media/2015-baltijas-begli-gotlande/</link><pubDate>Thu, 05 Nov 2015 00:45:16 +0300</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/media/2015-baltijas-begli-gotlande/</guid><description>&lt;p&gt;Baltijas bēgļi Gotlandē — foto albumā, izstādē un pētnieku komentāros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kultūras Rondo studijā par darbu «Mutvārdu vēstures pētnieki Gotlandē» izvaicāsim Māru Zirnīti, bet Stokholmas Universitātes profesore Maija Runcis mūs iepazīstinās ar savu pētījumu «Baltieši zviedru sabiedrībā. Vienprātība un pretstati». Šovakar Latvijas Nacionālā bibliotēkā izskanēs zinātniskie priekšlasījumi par Baltijas bēgļu tematiku.&lt;/p&gt;
&lt;script&gt;
document.addEventListener('DOMContentLoaded', () =&gt; {
const player = new Plyr('#player', {
fullscreen: { enabled: true, fallback: true, iosNative: true },
clickToPlay: true,
volume: '0.5',
controls: ['play-large', 'play', 'progress', 'current-time', 'mute', 'volume', 'captions', 'settings', 'pip', 'airplay', 'fullscreen'],
settings: ['captions', 'quality', 'speed', 'loop'],
tooltips: { controls: true, seek: true },
blankVideo: "https://cdn.plyr.io/static/blank.mp4",
i18n: { restart: 'Restart', rewind: 'Rewind {seektime}s',
play: 'Atskaņot', pause: 'Pauze',
fastForward: 'Forward {seektime}s',
seek: 'Seek',
seekLabel: '{currentTime} of {duration}',
played: 'Played',
buffered: 'Buffered',
currentTime: 'Current time',
duration: 'Ilgums',
volume: 'Skaļums',
mute: 'Izslēgt skaņu',
unmute: 'Ieslēgt skaņu',
enableCaptions: 'Enable captions',
disableCaptions: 'Disable captions',
download: 'Lejupielādēt',
enterFullscreen: 'Enter fullscreen',
exitFullscreen: 'Exit fullscreen',
frameTitle: 'Player for {title}',
captions: 'Captions',
settings: 'Iestatījumi',
menuBack: 'Go back to previous menu',
speed: 'Ātrums',
normal: 'Normāls',
quality: 'Kvalitāte',
loop: 'Loop',
start: 'Start',
end: 'End',
all: 'All',
reset: 'Reset',
disabled: 'Disabled',
enabled: 'Enabled',
advertisement: 'Ad',
qualityBadge: {
2160: '4K',
1440: 'HD',
1080: 'HD',
720: 'HD',
576: 'SD',
480: 'SD',
}
}
}
);
player.poster = "";
window.player = player;
player.once('playing', event =&gt; {
player.currentTime = 0;
});
});
&lt;/script&gt;
&lt;audio id="player" controls&gt;
&lt;source src="https://med.lsm.lv/81914.mp3" type="audio/mp3" /&gt;
&lt;/audio&gt;</description></item></channel></rss>