Daudzās vēsturiskās transformācijas Latvijā ir ietekmējušas paaudžu dinamiku, to formēšanos un pašapziņu. Līdztekus tam arī katra paaudze veido savu atmiņas kultūru un ne tikai pārņem, bet pārkārto kolektīvo atmiņu un definē savu vietu vēsturiskajā procesā. Kā identificēt paaudzi, cik tā ir viendabīga, un kādas ir paaudzes robežas? Nodarbojoties ar mutvārdu vēsturi, strādājot ar biogrāfiskajām intervijām, mums daudzie dažāda vecuma cilvēku dzīvesstāsti kalpo par paaudzes liecību. Cilvēkiem reflektējot par savu dzīves gājumu un tā vai citādi lokalizējot sevi vēstures procesu kontekstā, atmiņu stāsti sniedz iespēju identificēt paaudzi. Raksta noslēgumā, balstoties uz atbilstošiem atradumiem pasaules pētījumos un analizējot Nacionālās mutvārdu vēstures dzīvesstāstu kolekciju, gribam piedāvāt savu skatījumu uz mūsu sabiedrības paaudžu struktūru.
Atsauce: Šūpulis, E. & Zellis, K. (2019) 20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55. 66.-78.