Latviešu folkloras kā ieražu tiesību avota pētniecība ir visai komplicēta. Latvijā ieražu tiesības nekad nav tikušas pilnībā kodificētas. Arī latviešu folkloras materiāls neļauj spriest par kādu vienotu tiesību sistēmu senatnē. No apjomīgā krājuma tikai nelielu daļu var definēt kā juridisko jeb tiesību folkloru. Jāņem vērā, ka jebkura tiesību rekonstrukcija pēc šiem netiešajiem tiesību avotiem nedrīkst kļūt par dogmu, bet saglabā hipotētiska rakstura secinājumus. Raksts neapskata plašāku mantošanas ieražu esamību latviešu folklorā, lai gan to līdzšinējā pētniecība ir izmantoto tekstu fons. Uzmanība šajā rakstā koncentrēta uz tautasdziesmu tekstiem jeb dainām, kas vēsta par atraitņu jeb, lietojot mūsdienu juridisko terminoloģiju, pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesību, un uzrāda tradīciju veidā no paaudzes paaudzē nodotās zināšanas un prakses, kas regulējušas atraitņu tiesības un mantošanas kārtību senatnē, veidojot tautas tiesisko domu un ietekmējot tiesību kultūru līdz mūsdienām.
Atsauce: Rotbaha, K. (2019) Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās. Perpetuum mobile 2019 : Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums (106.-116. lpp.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.