Kas un kā notiek, kam vajadzētu notikt, kad dzīvesstāstam pieskaras ne tikai ar ausīm (audioierakstā), bet ar rakstību, kad stāstījums tiek sagatavots publicēšanai? Par to mazliet vēlāk. Pieņemot, ka jautājums diezin vai ir puse no atbildes, bet daļa – noteikti, šī nelielā raksta uzdevums ir mēģināt iezīmēt vidi – runas vidi un principus, kuri konceptualizē mutiskā teksta un pēc tam no tā tapušā uzrakstītā teksta attiecības jeb mutiskā «pārcelšanu» rakstītajā, kā arī izvirzīt jautājumus, kas vērstu uzmanību uz domāšanas iedabas un cilvēku saskarsmes vēsturi dzīvesstāsta apguvē, tai skaitā publiskošanā, publicēšanā u. tml.
Atsauce: Bormane, D. (2011) Runāts/rakstīts jeb par Runāts/rakstīts jeb par «teksta ekoloģijas» kontekstiem. Kultūras identitātes dimensijas (lpp. 137-143). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.